Bankas nāk ar idejām parādnieku stutēšanai

Par konkrētiem priekšlikumiem banku sektora atdzīvināšanai ceturtdien ar komercbanku pārstāvjiem sprieda finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), patlaban tiek apkopoti priekšlikumi un konkrētību nesola ātrāk kā divu mēnešu laikā. Tiekoties ar bankām, tika vērtēta arī iespēja izveidot atsevišķu institūciju, kas pārņemtu sliktos kredītus, tālāk tiekot galā ar kredītņēmēju un tādējādi izveidojot bankām brīvos resursus, ko novirzīt jaunu kredītu izsniegšanai. Kopumā finanšu sektora reanimēšanai — sliktajiem kredītiem un jaunas kreditēšanas veicināšanai — paredzēti 1,9 miljardi latu no 7,5 miljardus eiro lielā starptautiskā aizdevuma. "Nekādas naudas dalīšanas nebūs, nauda ies caur budžetu un nāks atpakaļ caur dažādiem instrumentiem," Dienai uzsvēra Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons. Viņš piebilda, ka bankām šī nauda patlaban nav nepieciešama un T.Tverijons cer, ka arī nebūs nepieciešama, bet tā kalpošot kā labs drošības spilvens. Neviena banka nav ieinteresēta klienta finanšu veselības problēmās, tomēr, pēc viņa aplēsēm, pesimistiskākajā ekonomikas attīstības scenārijā banku uzkrājumi sliktajiem kredītiem 2009.gadā varētu pieaugt līdz 10% no kopējā kredītportfeļa. SEB bankas piedāvātajā plānā paredzēts, ka klientiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — vajadzētu sastapties ar situācijas uzlabošanos pēc diviem gadiem. Tāds ir termiņš, kādu banka likusi priekšā kā optimālu laiku, lai grūtībās nonākušie atlabtu. Ja atlabšana nenotiktu, šajos divos gados uzkrāto pusi no procentmaksājumiem bankai atmaksātu valsts. Tam SEB priekšlikumā ir atvēlēti trīs gadi, Dienai teica bankas valdes loceklis Roberts Bernis, paskaidrojot — šis priekšlikums attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz piecus darbiniekus. "Labums ir tāds, ka uzreiz no valsts budžeta nauda netiek ņemta," priekšlikumu aizstāv R.Bernis. Patlaban Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir uzdots izvērtēt, kāda ir ārvalstu pieredze neatkarīgas banku aktīvu pārvaldītājinstitūcijas izveidē. T.Tverijons norādīja, ka, tiekoties ar bankām, tika izskatīta arī iespēja, ka valsts savu naudu tieši ieguldītu bankā, tomēr šis scenārijs no banku puses, visticamāk, negūs atbalstu, jo nozīmētu, ka valsts kļūst par līdzīpašnieku. Diskutēts tiek arī par iespēju uzņēmumiem, tajā skaitā bankām, uz noteiktu laiku veidot ar uzņēmumu ienākumu nodokli nepaliekamus uzkrājumus. Tikpat svarīga kā kredītgrūtībās nonākušo stutēšana ir aizdevuma daļas ieguldīšana Hipotēku un zemes bankā un Parex bankā, kurām šogad jāatmaksā sindicētie kredīti, uzsver T.Tverijons. Tas garantētu, ka jaunu kredītu izsniegšana paliek vismaz līdzšinējā līmenī, bankām šos līdzekļus iepludinot tirgū jaunu kredītu izskatā.