Bankas nāk ar idejām parādnieku stutēšanai

Kapec paraleli pasakumiem, kurus istenos bankas, valsts nepieskir nodoklu atvieglojumus iedzivotajiem, kam ir hipotekarie krediti uz pirmo vai vienigo majokli? Sadi precedenti ir un ne viena valsti vien - ienakuma nodokla atvieglojumi tiek pieskirti tiesi procentos maksajamai summai.

Bankas savā uzņēmējdarbībā finansu darbību apvieno ar juridisko darbību- vienpusēji sastādot un liekot parakstīt sev izdevīgus aizdevuma līgumus. Banku un līzinga kompāniju peļņa slēpjas kombinācijā līgums-nauda. Ja līgumus sagatavotu trešā puse, būtu kāds spēles godīguma princips. Pagaidām bumbu sit tikai azņēmēja vārtos.

Par valsts garantījām tiem, kas grūtībās, piekrītu - SEB ieteikumā tās ir samērā korektas, bet nepiekrītu par nodokļu atlaidēm, tiem, kuriem nav grūtības ar maksājumiem - kā rāda ASV pieredze, tad nodokļu atlaides krīzes laikā neefektīvi palīdz ekonomikas attīstībai, ir efektīvāki līdzekļi par nodokļu atlaidēm. Kopumā tiem, kas izstrādā priekšlikumus nebūs viegli - pašlaik vēl nav redzams, ka kaut viens banku glābšanas plāns jebkurā no pasaules valstīm būtu nesis gaidīto rezultātu. Eksperti jau var apkopot 'UK darīja tā, ASV darīja tā, utt', bet būt labi, ja viņi arī pievienotu acīmredzami secinājumi, ka tas viss tomēr nepalīdzēja, un tāpēc to nav jēgas ieviest LV. Bet diezin vai tas tiks izdarīts. Skatīsimies. Tā varētu būt vēl viena liecība, kā vērtēt notiekošo - vai tiek strādāts valsts labā, vai konkrētu banku un cilvēku labā.

ASV jau savām bankām ir devusi pat vairāk neka tās ir prasījušas - kā liecina nesenais apskats par to, kā tad ASV bankas ir izlietojušas valsts piedāvāto palīdzību (dažas atklāti atzina - mēs neko neprasījām, vietējās insititūcijas piedāvājā valsts ieguldījumu kapitālā utt., šīs bankas šo ieguldījumu izmantoja, lai izdevīgi iegādātos citu banku daļas). Un tomēr ASV situācija ir drūma. Tāpēc, ka visa banku glābšana ir mīts. Ja vienkāršiem iedzīvotājiem nebūs drošības par nāktoni un viņi neatsāks audzēt mazumtridzniecības apgrozījumu, tad arī būš krītums visās frontēs - sakot ar tirdzniecību un beidzot ar kapitālpreču ražošanu (kur ir viesiespaidīgākās inovācijas un kas ir valsts attīstības dzinējspēks) un līdz ar to nevienam banku kredīti nebūs vajadzīgi un arī bankas nevienam negribēs aizdota. Bankām jau patīk, ka ekonomikas glābšanu sāk no banku gala - bet, kā ASV pieredze rāda - tas nestrādā.

tur jau tā lieta, ka bankas tik viegli piekāpties nevēlas un nemaz nevar, jo katru banku katrā konkrētā gadījumā pārstāv konkrētas fiziskas personas, kurām neviens galviņu neglaudīs, ja iestāde zaudēs kaut santīmu lietā, kurā pastāvēja kaut teorētiskas iespējas to santīmu atgūt! Tāpēc bankām un to pārstāvjiem jāpalīdz! fiksēt zaudējumus tām jāuzliek par pienākumu ar likumu! tad bankas klerki ar tīru sirdsapziņu varēs satīrīt galus un fiksēt virtuālos zaudējumus force majore iestāšanās dēļ un nevis savas neizdarības, piekāpības vai bankas akciionāru interešu ignorances dēļ! Tieši tā ir jāsaprot PALĪDZĪBA BANKĀM!

Tur jau tā lieta - uzkrājumi ir uzkrājumi. Tos veido sliktajiem kredītiem sākot jau ar brīdi, kad aizņēmējs maksā, bet kaut kas jau sāk nelāgi ost nozarē kopumā (es pieņemu ka tā dara visas bankas, nevis tikai man zināmās), un beidzot ar brīdi, kad aizņēmējs paceļ rokas un saka "šaujiet nost!". Neviena banka no sava kumosa tik viegli neatkāpsies un, kamēr vien ir vismazākā iespēja aizdoto naudu saņemt atpakaļ (izņēmuma gadījums - firma bankrotējusi, īpašnieks iebēdzis mežā un nošāvies, sievas, bērnu un citu radagabalu nav un nekāda manta pāri arī nav palikusi), šī nauda tā arī stāv uzkrājumos. Tikai tad, kad ir skaidrs, ka nu visi gali ūdenī, šī nauda no uzkrājumiem aiziet zaudējumu segšanai. Attiecīgi - kredītportfelī par 1 slikto mazāk, sekojoši, arī uzkrājumi ir mazāki.

Ka tik parex 2ls nenožmiedz visu Latviju .

Ja arī hanzene un skandināvu bankas grib valsts palīdzību, tad lūdzu, lai atdod savas akcijas un visu bankas kredītportfeli ar visiem kredītlīgumu oriģināliem valstij par 2 Ls un lieta darīta! Nu labi, hanzene par 5 Ls, unibanka par 1,5 Ls, norģiks ap 1Ls! :)

Parex jau ar savu sū..u čupu uzmetās uz tautas pleciem ,ar ko citas bankas sliktākas .

pašreizējie banku priekšlikumi ir vērsti tikai uz to kā skaistāk piesavināties budžeta naudu, lai kompensētu to plānotās peļņas samazinājumu, uz visu nodokļu maksātāju rēķina! TAS NAV TAISNĪGI! Bankas melš par uzkrājumu veidošanu sliktajiem kredītiem un to cik tas ir slikti priekš bankām, taču tie uzkrājumi vienā brīdī var atgriezties atpakaļ kā ienākumi, tad, kad tagad grūtībās nonākušie kredītņēmēji atkal sāks normāli atmaksāt aizņēmumus! Tad bankas teiks, ka tā ir viņu privāto struktūru peļņa un atmetīs valstij labi ja 15% !

Kad rodas jautājums, ko darīt ar šķībi un nedroši uzbūvētu ēku - to stutēt un pielabot vai noārdīt un uzbūvēt no jauna, tad parasti lētāk pilnīgi visiem ir NOĀRDĪT un UZBŪVĒT NO JAUNA! Latvijas valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk NOĀRDĪT principiāli nepareizo kredītu sistēmu, attīrīt finansu vidi no bezcerīgiem parādniekiem, neapdomīgiem baņķieriem un sākt visu no jauna! 1) Neveiksmīgiem kredītņēmjiem ir jāatņem ķīla! Tā būs viņu maksa par muļķību! Taču tas nenozīmē, ka jāizmet uz ielas! Vienkārši no saimnieka jākļūst par īrnieku! 2) Bankām jānoraksta zaudējumos starpība starp ķīlas pašreizējo vērtību un pret to izsniegtā kredīta apjomu! Tā būs bankas maksa par neattaisnotu risku kreditējot un muļķību! Neviens taču neliedz bankai paturēt ķīlu, nodot to kādai NĪ apsaimniekotājai meitai, lai tur un gādā peļņu ar īri vai nomu un gaida labākus laikus, kad cenas pakāpsies. :) 3) Pēc šīs akcijas bankas laizīs savas brūces, kas radušās pakampjot kumosu, ko nevar norīt, bet neapdomīgie kredītņēmēji varēs gremdēties saldajās atmiņas par lepnajiem "saimnieka gadiem"! :) Galvenais, ka abas puses varēs sākt jaunu dzīvi no baltas lapas kā Šlesers! :))) Latvijas valstij nav izdevīgi dažu banku un to akcionāru labklājības dēļ upurēt 40000 mājsaimniecību, nolemjot tās bezcerīgam parādu jūgam visu atlikušo mūžu! Šiem cilvēkiem ir aktīvi jāiesaistās saimnieciskajā dzīvē, jārada jauni uzņēmumi, darba vietas utt, nevis visu laiku jāstrādā bankas labā!

Valstij nav jāatbalsta meksātnespējīgās mājsaimniecības, jo par savu maksātspēju ilgtermiņā atbildība ir jāuzņemās pašiem kreditņēmējiem, pareizāk sakot, bija jāuzņemas, ņemot kredītu uz 30 gadiem. Šobrīd taisnīgāk būtu, ja valsts atbalstītu tos cilvēkus, kas joprojām dzīvo bez savas "vienīgās un deklarētās dzīvesvietas", jo dzīvokļu cenas pamazām sāk pietuvoties to īstajai vērtībai, līdz ar to paverot iespējas iegādāties mājokli arī tautas nabadzīgākajai daļai.

Iespējams, ka esmu nedaudz izkritis no aprites, bet bankām jau N-gadus ir bijis jāveido rezerves uzkrājumi slikto kredītu kompensēšanai. Katra banka varēja izstrādāt savu uzkrājumu veidošanas metodiku, saskaņojot un saņemot akceptu no valsts. Un rezervju apjoms netika izzīsts no pirksta, bet pamatots ar esošo kredītportfeļa stāvokli un attīstības tendencēm. Nezinu, kā pašlaik, bet arī "labajos" laikos šīs rezerves bija 1-3% no kopējā apjoma un arī pašreizējā brīdī nav dzirdēts, ka kaut kas būtu mainīts rezervju veidošanas politikā. Tad jautājums - kur šīs rezerves ir piepeši pazudušas, ja savajadzējies pēc "spilvena"?

Feiferis melO Trevijons to visu piesedz, saņemot pīrāga 1/3 daļu. Starp citu abi redzēti kopā pusdienojam Vārbūt Trvijona k-gs varētu mūs iepazītināt ar banku pašreizējo situāciju.

es domaju sakumposma vajadzetu reali izvertet kreditu protfeli, cik no tiem kreditu nemejeim vispar vares atdot kreditus un kas ir bez aprekina vienkarsi pagrabusi naudu un nekad kreditu neatdos un tadus uzreiz atsijat un norakstit to dalejia ari uz banku vieglpratibas rekina