Bankas sāk risināt vieglprātīgo aizņēmēju problēmas

Lasu visu, ko esi sarakstījis un nevaru to nosaukt savādāk, kā viena vienīga un nebeidzama jāšanās.... Pieņemu, ka tas tā ir, kad mēģina nokost kumosu, kas ir par lielu.....

panemu kreditu zemei un painteresējos par iespēju dabūt ilgu likmi vinu apdrosinot. tacu man sastāstija ka loti sarezgiti man bus tad dabūt kredītu majas celtniecībai, ka pārtaucot ligumu ne taja laika bus ļoti lielas izmaksas. biju tad pazals gurkis un noticeju :) gada sakuma parkreditejos uz citu banku un ari panemu fiksetu likmi (5.g.) un pargaju uz eiro. paskums izmaksaja diezgan saliti. a jautajums teoretiski nordea banka piedavaja par papildu samaksu zinat savu likmi nakamajiem 5 gadiem, lai gan pēc patērētāju tiesību aizsardzības likuma paterētājam savas tiesības zināt pakalpojuma cenu pienāktos par brīvu :) tā teikt pārdod gaisu :)

procentu nedrīkst pārsniegt pamatsummu ir dats divdomīgs pasākums. Teorētiski vini nedrīkst pārsniegt pamatsummu, līdz ar to aizdevums ar 6% likmi gadā procentu apjoms pamasummu sasniedz aptuveni 27 gadā. Tacu Torgāns savos CL komentāros ir norādījis, ka šādos gadījumos nevar piemērot šo noteikumu. man gan pec logikas nevarēju atrast nevienu ierobežojumu kadēļ nevar attiekties šis nosacījums uz ilgtermiņa kredītu. tas ka bankas kredītus nevarēs dot ilgāk par 27 gadiem automātiski nozīmēs nekustamo īpašumu cenu krišanu, līdz tādam apjomam kādu var persona atļauties samaksāt 27 gadu laikā. un nekas briesmīgs pēc būtības nebūs noticis, 2000.g. bankas deva kredītus 8000 uz vienu dzivokli ar termiņu 8 gadi. atdodot pusi ienakumus 8 gados biji brīvs. tagag bankas naca preti saviem klientiem viegli bija dabūt kredītus un rezultātā dzivoklis maksa 40 000 un un kredītsaistības sasniedz 40 gadus. bankas pretimnāksanas rezultātā to ko varēj nopirkt 8 gados tagad varam nopirkt 30- 40 gados :) foris ka vinas naca tā pretī :)

Procenti var pārsniegt pamatsummu un vēl ļoti. Diemžēl man rodas iespaids, ka cienījamais jurists dzen vilni pa tukšo. Man arī latu kredīts aizrāpoja līdz 11+ procentiem, pamatsummas atmaksai faktiski aizgāja tikai kāda 1/4 no visa maksājuma. Pārkreditējos uz eiro un tagad viss ir otrādi. Un Nordea arī piedāvāja likmes apdrošināšanu pret izmaiņām, kas juristam laikam likās dārgi un nevajadzīgi tajā momentā. Nodrošināties pie mainīgās likmes varēja divos veidos - vai nu ņemt lielu pārskatīšanas termiņu (man kolēga paņēma uz 5 gadu Eiriboru - tajā laikā viņu sauca par prātu izkūkojušu, jo likmes lēnām, bet konstanti gāja uz leju, pieņemu, ka tagad viņš sit plaukstas un dejo častušku) vai 1 mēnesi.

Labs raksts ar izpratni. Atceros ka agrākos lasīju par šādu vienu lepno "pesijas krājēju", kuru daudzi ilgi turēja par piemēru.

Procenti vispār nevar pārsniegt pamatsummu, kā tas ir tavā gadījumā, tā ka droši sūdzi šos šulerus tiesā, AT viņus ātri noliks pie vietas.

Esmu saņemis Jūsu brīdinājumu par laikā nesamaksātu kredītu. Informēju Jūs, ka es katru mēnesi saņemtos rēķinus salieku kaudzītē, un, sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, veicu izlozi. Izlozē uzvarējušos piecus rēķinus es apmaksāju, pārējos ne. Ja turpināsiet man sūtīt draudu vēstules, es brīdinājumam uz pusgadu izslēgšu Jūsu rēķinu no savas izlozes. :)

Aizņemties var tikai tas, kam ir garantija, ka viņš visu mūžu būs nodrošināts ar darbu un augošiem ienākumiem. Bet sabiedrībā, kur tu šodien esi liels vīrs, bet jau rīt vari dabūt ar kāju pa pakaļu, ne par kādu aizņemšanos nevar būt ne runas. Nopelni kaut ko, un tad pērc!

Iespējams, 90% no tiem, kas lepni brauc džipos pa Vecrīgu ir pliki un nabagi un nav tālu no bomžu līmeņa. Bet runājot par bomžiem - nebrīnītos, ja uz bezpajumtieku vārdiem būtu uztaisīta ne viena vien SIA un nopirkts arī kāds X5. Galvenais, bija vajadzīga tikai pase. Nu visi sāk brīnīties, ka nav ko atdot..

Kurš te ir vieglprātīgs, vel jāpastrīdas. Par procentiem piekrītu zvirbulēnam, tā nav normāla finanšu situācija pasaulē, lai atsaucoties uz to varētu paaugstināt procentus. Vispār ir jānosaka griezti jebkādām procentu izmaiņām.

norādīt savu saistību summu darijuma partnerim - neviens likums neparedz. lidz ar to neviens likums netiek pārkāpts. labā ticība cl 1. pants gan nav ipasi korekti ievērota, tacu noteikti var atrast arī liguma punktus kuros banka pātrkāpj labo ticību. taču ja tas netraucē veikt savus maksājumus neredzu nekadu traucekli kadel butu jāatmaksā viss kredīts nekavējoties. protams lietas izlemj tiesneši, un daudz kas atkarīgs no viņiem. taču nedomaju ka nenorādot savas saistības noteiktā apmērā spēle butu zaudeta vienos vārtos.

Ne jau tikai kredīta līgumos, bet arī pieteikumos vai iesniegumos kā nu kurā bankā. Es pieturēšos pie viedokļa - ja reiz klients sniedzis nepatiesu info vai arī to noklusējis, nekādi PTA likumi vai Civillikumi nelīdzēs, jo klients jau reizi ir pārkāpis likumu, taču ja ir radusies citāda situācija, piemēram ir samazinājusies nodrošinājuma vērtība, kā rezultātā banka pieprasa kredīta pirmstermiņa atmaksu, tad var cīnīties, par pamatu ņemot PTA likumu un Civillikumu, proti, panākt saprātīgus termiņus saistību dzēšanai vai arī izvairīties no tā, ka tiek piemēroti pārlieku neizdevīgi noteikumi, jo šajā gadījumā likums nav pārkāpts.

piekrītu ka informācija jāsniedz patiesa, taču ņemot vērā ka bieži līgumos tiek paredzēta bankas informēšana pēc kredīta saņemšanas tikai par saistībām kas parsniedz 20% no esoša kredita, pieļauju ka šo 20 % robežās vēl var laipot. redzeju vienu PTAC lēmumu, kurā bankai pieprasīja mainīt liguma punktu par tiesībām nekavējoties atprasīt kredītu. sada tiesiba var but tikai tad ja pateretajs kadu laiku nav maksajis un jabut sapratigam temiņam 2-3 mēneši, lai veiksmes gadījumā varētu atrast citu kreditoru. un vēl fakts ka banka var panākt (pierādīt) ka patērētāju tiesības nav attiecināmas uz privātpersonu, ja tā kredītu ir izmantojusi saimnieciskajām darbībām, nevis paša patēriņam. un tad jau aiznemeju var panemt prieksa tā kārtīgāk.

Tas viss ir pareizi un ceru, ka tu prāvu vinēsi, taču ir vien lieta, kas nav piēminēta, bet ir minēta rakstā, proti, atbilstoši Kredītiestāžu likumam aizņēmējam ir jāsniedz patiesas ziņas par sevi kredītiestaidei, ka saizdod tev naudu, tādas pašas normas parasti ir visu banku kredīta līgumos. Ja kāds ir noklusējis apstākli, ka viņām ir kredītasaistības n-tajās bankās, tad banka uz šī pamata pirms termiņa pieprasa līguma izbeigšanu, diemžēl tā ir pamatota prasība, jo kredītspēja ir pamats, ali izvērtētu jautājumu par kedīta piešķiršanu, vai tā vietā piedāvā parakstīt vienošanos, kuras noteikumi ir neizdevīgi klientam, piemēram, augstāka likme. Rezultātā - klients ir spiests atmaksāt visu kredītu nekavējoties, kas ir nereāli, vai pieņemt jaunos spēles noteikumus, jo paugstinātā likme ir maksa par paugstinātu risku, kurš sākotnēji ir noklusēts, taču atklājies vēlāk. Tāda nu ir realitāte. Kas pie tā vainīgs - paši klienti un arī banka, lai vairāk pelnītu.

Valstīs, kur ir fiksētas likmes, tās vai nu a) tiek paaugstinātas periodiski; b) valsts garantē starpību kurā valstī vēl zini ka ir fiksētas likmes bez asv? labprāt paplasinatu zinasanu loku. un vai ir kada atsauce ka ASV garantē starpību. neesmu dzirdējis. bet protams kategoriski izslēgt nevaru. Fiksēto likmi pat konkurējot bankas nevar piedāvāt zemu, jo tai ir jāietver visas iespējas (riskus), kas būs nākamo 20 gadu laikā - mana gadijuma panemu 60 000 uz 30 gadiem. nemainoties likmei (6%) pēc grafika man būtu kopā jāsamaksā 130 000. tatad par savu pakalpojumu vini sanemtu 70 000 ls. ja fiksēta likme piemēram būtu par 2% lielāka tas nozīmētu ka banka nopelnītu par 1/3 vairāk nekā mainīgu likmi ap 95 000). lidz ar to piedavajot fiksetu likmi vini teorētiski nopelnītu par 20 - 25 000 vairāk. kas varetu atsvērt visus riskus. lidz ar to neredzu nekādu logisku pamatojumu kādēļ fiksēta likme būtu kas ārprātīgs un neiespējams). ja ar sadiem skaitliem nevar nodrosinat sapratigu pelnu varbut banka nav vietas banku tirgu? :)