Bankas vairāk kreditē valdību un citas finanšu sabiedrības, nevis uzņēmumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka, neraugoties uz to, ka pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu gadu iepriekš banku kredītportfeļa kopējais apmērs uzrāda pieaugumu, tas tomēr neattiecas uz Latvijas uzņēmumiem vai mājsaimniecībām.

Citiem aizdevējiem?

Saskaņā ar FKTK apkopoto informāciju Latvijas kredītiestāžu kopējais kredītportfeļa apjoms pagājušā gada trešā ceturkšņa beigās bija 19,09 miljardi eiro, tajā skaitā Latvijas kredītņēmējiem izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 16,28 miljardus Eiropas monetārās savienības naudas vienību. Salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2018. gadā kopējais aizdevumu portfelis pieaudzis visai nedaudz – tikai par 0,12%, tajā skaitā Latvijā izsniegts gandrīz par 2% vairāk. Tomēr izrādās, ka visdinamiskākais sektors banku aizdevumu saņemšanā ir bijušas "citas finanšu sabiedrības", un acīmredzami šeit var runāt par banku aizdevumu novirzīšanu nebanku kreditētāju biznesa attīstībai. Šim segmentam izsniegto kredītu apjoms gada laikā pieaudzis par iespaidīgiem 429,58% – no 104,4 līdz 552,9 miljoniem eiro. Arī valdība kreditēta krietni dāsni, tās kredītportfelim gada laikā pieaugot par krietnu ceturtdaļu līdz 95 miljoniem eiro. Tikmēr, kas attiecas uz citiem segmentiem, kuri turklāt varētu atspoguļot situāciju kopējā ekonomikā, aina ir krietni vien atšķirīga, jo sarucis gan nefinanšu sabiedrību, gan privātpersonām izsniegto aizdevumu kopējais apjoms. Turklāt mazo un vidējo uzņēmumu kredītportfelis pagājušā gada trešā ceturkšņa izskaņā bijis par 16% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2018. gadā. 

Optimistiskāks skats

Tajā pašā laikā banku pārstāvju teiktais vedina domāt par ekonomikas attīstību. SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs, komentējot situāciju pagājušajā gadā, stāsta, ka viņa pārstāvētajai kredītiestādei aizdevumu portfelis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieaudzis apmēram par 4%. Tiesa, viņš piebilst, ka no uzņēmumu un investoru puses jūtama zināma piesardzība uzņemties ilgtermiņa saistības, ko nenoliedzami ietekmējuši arī pasaules ekonomikā notiekošie procesi, tajā skaitā Brexit, ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, gada nogalē arī koronavīrusa ietekme. 

Runājot par nozarēm, kur vērojams pieaugums, M. Larionovs min tādas tautsaimniecības sfēras kā tirdzniecība, lauksaimniecība, kā arī ražošana. Pieaugumu tirdzniecībā galvenokārt veicinājusi aktivitāte iekšējā tirgū – iekšējais patēriņš bijis viens no Latvijas ekonomikas attīstības "stūrakmeņiem". Eksperts skaidro, ka, palielinoties mājsaimniecību ienākumiem, iedzīvotāji kļūst pārliecinātāki par savām finansēm un atļaujas tērēt vairāk. Viņaprāt, šī tendence varētu turpināties arī šogad. "Ja skatāmies teritoriālajā griezumā, pērn lielāks finansējuma pieprasījums no uzņēmumiem ir bijis Rīgā un Pierīgā, savukārt ārpus Rīgas, īpaši mazākās reģionu pilsētās, vērojams neliels kritums no jauna izsniegtajos kredītos. Izņēmums ir lielie reģionu centri – lielās pilsētas, kur pieprasīto kredītu apjoms pērn bijis līdzīgs kā gadu iepriekš. Tas saistīts ar dažādiem faktoriem, tajā skaitā arvien lielāku darbaspēka koncentrēšanos Rīgā, kā rezultātā mazinās investoru interese investēt ārpus Rīgas," situāciju raksturo SEB bankas pārstāvis.