"Hansabankas" valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš teica, ka Rimšēviča pārvēlēšana ir pozitīvs signāls gan Latvijas ekonomikai, gan vēl jo vairāk - ārvalstu auditorijai. "Tas apliecina, ka Latvija atbildīgi izturas pret monetārās politikas jautājumiem un spēj nodrošināt tās ilgtspējību," viņš sacīja.
Avotiņš arī uzsvēra, ka Rimšēvičs šo daudzo gadu laikā Latvijas Bankas vadībā ir spējis parādīt tieši tās īpašības, kas nepieciešamas tik augsta līmeņa finansistam - prasmi skatīties nākotnē un spēju skaidri formulēt un pateikt savu viedokli pat tad, ja tas nav īpaši populārs.
"Saeima šajā ekonomikas stabilitātei tik svarīgajā laikā ir spējusi pieņemt visgudrāko lēmumu - ļaut turpināt vadīt Latvijas Banku tai komandai, kas to līdz šim darījusi veiksmīgi," norādīja Avotiņš.
Savukārt "Parex bankas" prezidents Valērijs Kargins teica - "tagadējos apstākļos Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatam mūsu valstij ir labākais variants".
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore akadēmiķe Raita Karnīte aģentūrai BNS pauda gandarījumu par Rimšēviča atkārtotu apstiprināšanu centrālās bankas prezidenta amatā.
Akadēmiķe arī norādīja uz Rimšēviča iespējām ietekmēt valdību. "Viņā ieklausās," sacīja Karnīte.
Eksperte prognozēja, ka centrālās bankas nostāja arī turpmāk nemainīsies, taču uzsvēra - ja līdz šim būtiska uzmanība tika veltīta makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, tad tagad būtu svarīgi vairāk pievērsties tam, kas šo makroekonomiku veido, proti, mikroekonomikai.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien Rimšēviču atkārtoti apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta amatā. Tādējādi Rimšēviča pilnvaru termiņš pagarināts vēl par sešiem gadiem.
Pirmoreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika ievēlēts 2001.gada 20.decembrī. Iepriekš - no 1992.gada 2.jūlija - Rimšēvičs bija centrālās bankas prezidenta vietnieks.
Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.