Salīdzinot Latvijas Krājbankas un Parex bankas situācijas, M.Bičevskis norādīja, ka Parex banka bija ļoti nozīmīga un liela banka un tās "apstādināšanas" gadījumā tiktu "iesaldēta" liela norēķinu daļa, būtiski ietekmējot maksājumu sistēmu. Turklāt būtu ļoti daudz neapmierinātu noguldītāju.
Savukārt Latvijas Krājbanka esot salīdzinoši neliela banka - tā ieņem astoto vietu banku sarakstā, bet tirgus daļa esot neliela. Tai pašā laikā esot klienti, kuriem tā ir vienīgā banka.
M.Bičevskis pauda cerību, ka valdība, kuru situāciju Latvijas Krājbankā varētu izvērtēt šodien slēgtā sēdē, rīkosies aktīvi. Noguldītājiem, kuru ieguldītie līdzekļi bankā nepārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), nebūtu jāsatraucas, jo valdība garantē gan noguldījumu, gan depozītu procentu izmaksu. Savukārt saimnieciskām struktūrām jācer uz pietiekami apņēmīgu Ministru kabineta rīcību.
No LKA prezidenta teiktā arī bija noprotams, ka Latvijas Krājbankas darbība apturēta saistībā ar bankas vadības vai akcionāru negodprātīgu rīcību. M.Bičevskis skaidroja, ka nevienā no uzņēmējdarbības veidiem nevar izslēgt ļaunprātīgas rīcības sekas, un "acīmredzot šobrīd ir atšķirīgs gadījums no neveiksmīgas uzņēmējdarbības".
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas banku sistēmā domino efekta nebūs. Pēc M.Bičevska teiktā, tāpēc citu banku klientiem bažām nevajadzētu būt.
Pagaidām ir grūti spriest, vai Latvijas Krājbankas darbība varētu tikt atjaunota. M.Bičevskis arī pauda cerību, ka valdība darīs visu iespējamo, lai netiktu kavēta algu un pensiju izmaksa Latvijas Krājbankā.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien, 21.novembrī, nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.