Kā laikrakstam norāda Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota, tas nozīmē, ka pašreizējā situācija, kad statistiski vienas civillietas izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem astoņus līdz deviņus mēnešus, bet otrajā tiesu instancē vēl vismaz sešus līdz septiņus mēnešus, būs fundamentāli jāmaina, lai Latvijā varētu izpildīt šo prasību.
Viņš arī atzīst, ka ir tiesvedības, kurās dažādu iemeslu dēļ - dalībnieku, to advokātu un tiesnešu slimības dēļ - process ilgst pat 24 līdz 48 mēnešus. "Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāpaspēj mainīt ne tikai normatīvo aktu prasības, bet arī jāpārkārto tiesu sistēma, lai šādas prasības tā varētu īstenot," uzsver K.Šļakota.
Viņš atzīst, ka atbildīgās Tieslietu ministrijas amatpersonas saprot šo taisnīgas tiesas ātruma nepieciešamību, tomēr zināma pretestība esot vērojama ne tikai no tiesu sistēmas, bet arī no nevalstiskajām organizācijā. "Igaunijas tieslietu ministrs pirms neilga laika nāca klajā ar 100 dienu programmu, kas paredz izveidot tādu tiesu sistēmu, kurā visas lietas tiktu izskatītas 100 dienu laikā," stāsta K.Šļakota.
Viņš piekrīt viedoklim, ka novēlots taisnīgums pēc sešiem līdz septiņiem gadiem nav nekāds taisnīgums, jo kāda gan jēga labvēlīgam tiesas lēmumam pēc daudziem gadiem.
Ir arī cits viedoklis - Latvijas tiesu sistēmā pārmaiņas nav nepieciešamas, jo visas tā dēvētās garo termiņu tiesvedības lietas direktīva neskar tādēļ, ka termiņš - 90 dienas - esot tikai par tā dēvēto izpildrakstu saņemšanu bezstrīdus lietu gadījumos, un arī pašlaik šis temiņš aptuveni tiekot ievērots, raksta laikraksts.
"ES līmenī ir konstatēts, ka ekonomiskās recesijas apstākļos maksājumu kavējumi joprojām ir aktuāla problēma, kas bremzē ekonomiku Eiropas kopējā telpā, tāpēc pērn ir tapusi jauna direktīva par maksājumu kavējumu apkarošanu, kura stāsies spēkā iepriekšējās (2000. gada) vietā un ir jāievieš līdz 2013. gadam," Dienas biznesam uzsvēris maksātnespējas eksperts, Deloitte Latvia vadošais jurists Helmuts Jauja.
Viņš norāda, ka papildus tam, ko jau paredzēja iepriekšēja direktīva, jaunā lielāku uzsvaru liek uz kreditoru tiesībām prasīt savlaicīgu samaksu, pasludinot pretējus līguma noteikumus par negodīgiem, un ievieš fiksētu kompensāciju par kreditora pūlēm, kas patērētas, lai saņemtu kavētos maksājumus.
"Atsevišķi ir uzsvērts valsts iestāžu pienākums paredzēt savlaicīgu norēķināšanos - 30 dienās, tiesa gan, paredzot atrunas attiecībā uz veselības aprūpes sfēru un valsts iestādēm, kas veic saimniecisko darbību ar rūpniecisku vai komerciālu raksturu un piedāvā preces vai pakalpojumus tirgū un ļaujot norēķināšanās termiņu pagarināt līdz 60 dienām, vai ar īpašas procedūras palīdzību - vēl garāku," laikrakstam skaidroja H.Jauja.