"Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka lata devalvācija būtu absolūta muļķība un idiotisms, un es neredzu iemeslus, lai tas notiktu," viņš sacījis.
Cērps laikrakstam teicis, ka finanšu iestādēm lata devalvācija būtu ārkārtīgi nelabvēlīga, jo tas ietekmētu kredītrisku. "Lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā, tātad daudzām ģimenēm tas sagādātu grūtības atdot kredītus. Mēs jau tagad redzam, ka, paaugstinoties eiro procentu likmei par 1% vai 1,5%, cilvēki teic, ka jāsavelk jostas," stāstījis FKTK vadītājs.
Savukārt lata devalvācijas ietekme uz Latvijas bankām diez vai būtu traģiska. "Es negribētu teikt, ka lata devalvācija būtu traģiska Latvijas banku finanšu stabilitātei, jo tomēr vairums lielākos Latvijā darbojošos banku ir lielu Eiropas finanšu komercsabiedrību meitasuzņēmumi, kuru operācijas trijos Baltijas valstu tirgos tām ir svarīgas, bet ne vitāli būtiskas. No šāda viedokļa raugoties, pat ja vajadzētu ciest zaudējumus, bankas tos spētu pilnībā nosegt. Tas, ka bankām tas sagādātu zaudējumus, arī ir pilnīgi skaidrs, turklāt tas radītu būtisku uzticības zaudēšanu finanšu sistēmai kopumā," "Neatkarīgajai" sacījis Cērps.
Viņš piebildis, ka tie, kas pavasarī gribēja spēlēties ar lata kursu, droši vien būs mācību saņēmuši, cietušot reālus finanšu zaudējumus.
Jautāts, vai ir vērts saglabāt 1% svārstību koridoru, kurā lats var svārstīties attiecībā pret eiro, Cērps norādījis, ka piesaistes maiņu visi tāpat uzskatītu par identisku lata devalvācijai. "Ikviens analītiķis starp piesaistes maiņu un devalvāciju liktu vienlīdzības zīmi. Ja reiz esam iegājuši ERM2 mehānismā, uzskatu, ka mums tur jāpaliek, kaut arī tas nozīmētu augstas procentu likmes. Tas, protams, nozīmē, ka tās personas, kurām būs jāuztur šīs augstās procentu likmes, varētu kļūt nepopulāras, un ar to ir jārēķinās," viņš sacījis.
Cērps norādījis, ERM2 gan pieļauj 15% koridoru, taču brīdī, kad ir saviļņojumi un neskaidrības finanšu tirgū, visnepareizākais ir sākt eksperimentēt ar jauniem risinājumiem. "Uzskatu, ka tas ir kaitīgi," teicis FKTK vadītājs.
Pēc Cērpa teiktā, ir cilvēki, kas runā par nestabilitātes pieaugumu, tajā pašā laikā ir banku grupas, kas palielina savu ekspozīciju pret Latviju, ieskaitot pat tās, kuras ir ļoti kritiskas pret Latviju, kā, piemēram, "Danske Bank", kuras meitasuzņēmuma "Sampo Bankas" kredītportfelis pēdējos 12 mēnešos ir audzis par vairāk nekā 90%. "Tā ka tagad es īsti nezinu - vai klausīties viņu vārdos vai skatīties uz viņu darbiem," piebildis FKTK vadītājs.
Šogad ik pa brīdim Latvijā uzvirmo baumas par iespējamu lata devalvāciju. Latvijas Banka un Latvijas amatpersonas tās ir kategoriski noraidījušas.