Tāda situācija varēu būt realitāte, ja tiks īstenota Autotransporta direkcijas ieteikums – slēgt 37 vilcienu reisus un ko AS Pasažieru vilciens (PV) uzskata par nepareizu un neadekvātu risinājumu.
Pašlaik, pēc PV valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda sacītā ikdienā iek izmantoti 35 vilcienu sastāvi ( 20 elektrovilcieni + 2 rezervē) un15 dīzīzeļvilcieni + 2 rezervē), un īstenojot 37 reisu slēgšanu, nepieciešamo vilcienu skaits saruktu teju par 30%. Ja šāda situācija saglabātos līdz 2015. gadam, tad dīkā stāvētu gandrīz vai puse jauno vilcienu, bet par to apkopi būtu jāmaksā tik un tā.
Savukārt, ja vilcienu reisu slēgšana tiktu turpināta vēl arī 2013. un pat 2014. gadā, tad neizmantoto jauno pasažieru vilcienu skaits varētu būt pat vēl lielāks. «Kur tad brauks jaunie vilcieni, ja reisus slēgsim?» retoriski jautā N. Freivalds. Viņš atgādina, ka faktiski tikai tikko ir beigusies teju divarpus gadu ilgusī jezga ap jauno vielcienu iepirkumu, un tagad rodas kārtējā ķibele.
N. Freivalds nenoliedza, ka būtu nepieciešams īstenot iepriekšējos gados iecerēto shēmu, kurā ar autobusiem pasažieri tiek atvesti uz dzelzceļa staciju, tur tie iekāpj vilcienā un brauc līdz galapunktam. Ieguvums no šāda transporta mezglu izveides būtu gan mazāki sastrēgumi, iebraucot un izbraucot no Rīgas maksimumstundās, gan arī īsāks laiks, kas tiktu pavadīts ceļā.
«Ir ari vajadzīga vienota autobusu un vilciena biļete,» tā N. Freivalds. Viņaprāt, Latvijai vajadzētu sekot Igaunijas piemēram, kur valstij izdevies salāgot un sajūgt autobusu un vilcienu kustību vienotā transporta shēmā, kas nedarbojas paralēli, bet gan risina kopīgas intereses. Igaunijas satiksmes sistēma tiek pilnveidota un pasažieru skaits, kuri pārvietojas ar vilcieniem pieaug.