Deputāti neļauj Finanšu ministrijai palīdzēt visiem kredītņēmējiem

Manliekas ka tauta briest uz tādu pamatīgu grautiņu, ka nav ta nav , noslaucīs to Saimu līdz ar zemi, tāpat nekādas jēgas. Cilvēkiem ēst nav ko, jo jābaro bankas, bet šamējie tik kaļ plānus, ko vēl iešņaukt nāsīs. Drīz šie dabūs pa nāsīm, ja nesāks ar pauri strādāt.

Bija dienā nesen publikācija par bankrotu Anglijā gada laikā, firma, kas piedāvā, saucās clear debt solutions. Kad pirmie izies, tad palikušie varbūt padomās, ka vajadzētu pakonkurēt ar Angliju, savādāk tā dumji sanāk - to pašu naudu par maksātnespēju, ko cilvēki atstātu LV, nu viņI atstās Anglijā. Un KURĀ BRĪDĪ TE TIEK DOMĀTS PAR VALSTS UN TĀS IEDZĪVOTĀJU INTERESĒM?

Ar šo pseidoproblēmu ļautiņiem tiek pūsta migla acīs. Patiesība ir vienkārša - ar visām šīm it kā cēlām programmām tiek glābtas bankas un viņu sliktie kredītportfeļi. Ārēji tas izskatās pēc palīdzības "nabaga ģimenēm", kas pakļāvās ažiotāžai un neapdomīgi paņēma kredītus, bet reāli šie bezcerīgie un neatgūstamie parādi tiek socializēti t.i. tiek pārlikti uz visu nodokļu maksātāju pleciem. Bankām tas ir izdevīgi pat tad, ja valsts pieprasa norakstīt tos 15%. Ir ļoti liela starpība vai tu no tiem nelaimīgajiem kredītņēmējiem perpektīvā nedabū pilnīgi neko, tikai par ķīlu, kuras vērtība ir nogāzusies par visiem 70-80% un kritīs vēl, vai arī uzrodās labdaris valsts izskatā, kas saka - davai es ņemu uz sevi šīs parādsaistības. Šobrīd problēma ir tā, ka bankām pat tik izdevīgā variantā pietiek nekaunības teikt - nē, es negribu zaudēt peļņu un norakstīt tos 15% parāda. Un problēma ir tā, ka pašreizējās pie varas esošās marionetes nespēj bankām pateikt - sliktie kredīti ir jūsu nevis mūsu problēma. Mēs dzīvojam kapitālismā, kur katrs pats atbild par saviem riskiem un savu biznesu!!!!

LAKRA piedāvātais Krīzes likums bija pat ļoti optimāls risinājums banku ievārītajām ziepēm un neprasīja nodokļu maksātāju naudu. Valdības un banku kopīgi izstrādātais plāns paredz valsts līdzekļu iepludināšanu bankās un nav uztverams kā glābiņš kredītņēmējiem. Arī šoreiz prezidents parādīja kā intereses viņš pārstāv. Prezidents vilkam lika izvērtēt aitu kūts apsardzības jaunā modeļa lietderību. Rezultāts: aitas nav jēgas sargāt, jo tās vienalga nonāks uz vilka pusdienu galda!

Man nav ne mazāko šaubu, ka piedāvātā valsts palīdzība kredītņēmējiem patiesībā nav nekāds glābiņš, bet Birkava parādus gan uzkraus nodokļu maksātājiem, tā vietā, lai piedzītu no vainīgajiem.

Ko muldat? Te neiet runa par miljonu ņēmējiem, bet gan par vienīgā dzīvokļa iegādi ģimenei.

„Valsts prezidents nedrīkst būt lupata, kas ir izklājies finanšu sektora priekšā!" apgalvo Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk - LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko, iepazīstoties ar Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera lēmumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā apvienības izstrādāto „Krīzes likuma" likumprojektu. „Par lielu nožēlu ir jākonstatē, ka valsts prezidentam un viņa padomniekiem nav sava viedokļa likumprojekta jautājumā un viņi tikai apkopo saņemtās atbildes no finanšu sektora iestādēm, kas jau ir pierādījušas savu negribēšanu un nevarēšanu risināt jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko situāciju valstī," uzskata A. Gorenko. Prezidenta kanceleja likumprojektu pārsūtīja izskatīšanai Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Latvijas Komercbanku asociācijā, kā arī Tieslietu ministrijā, savukārt LAKRA šajā gadījumā gaidīja konkrētu rīcību tieši no valsts prezidenta puses. „Ja mēs būtu gribējusi noskaidrot finanšu sektora viedokli, tad arī būtu pie viņiem vērsušies," komentējot situāciju, atzīst A. Gorenko. „Šāda viedokļa iegūšana ir veids, kā noskaidrot, ko cirpēji domā par aitām. Turklāt, ja pēc prezidenta domām finanšu sektors var sniegt pilnīgu ieskatu cilvēku sociālajās problēmās, tad tas norāda tikai uz prezidenta nekompetenci un vairāk kā 12 500 iedzīvotāju viedokļa klaju ignorēšanu." LAKRA ir apņēmības pilna neapstāties pie saņemtā noraidījuma un plāno virzīt „Krīzes likuma" likumprojektu izskatīšanai Saeimā ar deputātu palīdzību. Kā uzskata A.Gorenko: „Iespējams, lai valsts prezidents saprastu parasto cilvēku ekonomiskās situācijas nopietnību - skvērā pie prezidenta pils ir jāuzslien teltis? Tad V. Zatleram nevajadzēs vērsties pēc viedokļa pie finanšu krīzes vaininiekiem, bet viņš pats redzēs patieso dzīvi, skatoties uz to caur logu, ... kā arvien!"

Birkava parādus visticamāk uzkraus nodokļu maksātājiem. Vēl mazāka ir ticība, ka sauks pie atbildības tos, kas to naudu tā bezatbildīgi izdalīja.

Ja tu esi aizdevis naudu Jānim ar noteikumu, ka par tavu doto naudu var pirkt tikai tavu vērtētu īpašumu, ierakstot aizliegumu zemesgrāmatā, un Jānim pašam jāiegulda vismaz 30% no pirkuma maksas, tad diez vai tu vari prasīt, lai Jānis tev atdod nopirkto mantu un vēl piemaksā?

Nu jaa, banka jau grib norakstit Birkava 3 miljonus!

Tā jau tā pat nebūtu nekāda palīdzība, tikai agonijas paildzināšana.

Marta otrā pusē šis likums ir jāpalaiž. Ja to neizdarīs no SVF dabūs riktīgi pa snuķiem...

Jāņem vērā, ka kredītņēmēju ikmēneša ienākumi ir samazinājušies ekonomiskās krīzes apstākļos, kad Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus, kas mehāniski samazina Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu apmēru ar kuriem tiem bija tiesības rēķināties. Tā piemēram, lēmumi, kas vērsti uz valsts sektorā strādājošo personu darba algu samazināšanu; sociālo pabalstu samazināšanu; darba vietu samazināšanu; nodokļu likmju paaugstināšana un jaunu nodokļu ieviešana, kā arī citi lēmumi, kuru rezultātā iedzīvotāju maksātspēja ir samazinājusies. Situācija Latvijā robežojas ar ārkārtas situāciju, kad cilvēkiem nepamatoti tiek atņemti viņu ienākumi, lai glābtu Latvijas kopējo ekonomiku. No valdības pieņemtajiem lēmumiem ir cietuši visi, kā rezultātā vairums kredītņēmēju nav spējīgi savlaicīgi un noteiktajos apmēros pildīt saistības, kuras par pilnīgi izpildāmām tika novērtētas brīdī kad tika noslēgts Aizdevuma līgums. Pie šādiem apstākļiem, kad kredītņēmēji godprātīgi savu iespēju robežās pildījuši savas saistības, taču šobrīd tiem ir atņemti plānotie ienākumi, ir pamats atbrīvot viņus no nelabvēlīgām nokavējuma sekām.

Tad ,kad bankas meta pakaļ to naudu un varījās uz procentiem, tad gan šīm bija debessmanna mutē krita, bet kad ir krīze un lielākā daļa kredītņēmēju iedzīti bankrotā, tad bankas uz sevis atbidību vairs negrib ņemt. Tverijon, kurš tad to krīzi pietuvināja, ja ne bankas ar burbuļa pūšanu. Kapēc tad bankas ņēma pretī apbšaubāmu kantoru(piem. Mottes) nekustāmo īpašumu vētējumus? Lai jau tagad pārdod ar par to cenu par ko pašas piekrita un nav ko te kredītņēmējus vainot!

Pirmais pareizais deputatu LEMUMS par 20gadiem.