"DnB Nord" par ekonomisko situāciju Baltijas valstīs

Makroekonomiskās temperatūras kāpšana un pazemināšanāsPēdējo gadu laikā Baltijas valstīs bija vērojama pakāpeniska pārliecinoša makroekonomiskās „temperatūras” paaugstināšanās – izteikti palielinājās IKP, turklāt Latvijā IKP izaugsmes rādītājs iepriekšējos gados tradicionāli bija visaugstākais, 2007. gada beigās pēc salīdzināmajām cenām sasniedzot 10,2%.Strauji pieaugošais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis tekošā konta deficīta palielināšanos visās Baltijas jūras valstīs. Lai gan situācija valstīs ar augstāko tekošā konta deficītu (Latvija, Lietuva un Igaunija) ir zināmā mērā uzlabojusies, pateicoties importa apjoma samazinājumam, visās šajās valstīs, izņemot Latviju, ievērojami pazeminājās arī eksporta apjomi. 2007. gadā inflācijas spiediens ievērojami palielinājās visās Baltijas jūras reģiona valstīs. 2007. gada beigās viss reģions pieredzēja augstāko inflācijas līmeni pēdējo 10-15 gadu laikā. Lai gan augstākais inflācijas līmenis bija vērojams tieši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Ķīnā ražoto preču cenu pieauguma, kā arī naftas cenu pieauguma sekundārās ietekmes dēļ inflācijas spiediens palielinājās arī pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs. Ražošanas uzņēmumu modernizācija – stabilas attīstības pamatsNefinanšu investīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2006. gada beigās veidoja attiecīgi 34,4%, 24,8% un 34,1% no IKP, tādējādi, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, jāuzsver, ka pozitīvas nākotnes gaidas balstās tieši uz ražošanas attīstību un uzņēmumu strauju un intensīvu modernizāciju, kā arī produktivitātes un tai sekojošās konkurētspējas attīstību. Jāuzsver, ka uzņēmumu tehnoloģiskā attīstība un modernizācija ir būtiska arī tādēļ, lai pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās rezultātā samazinātais patēriņš nesummētos ar Latvijas iekšzemes ekonomiskās situācijas atdzišanu.Jāuzsver, ka aizņemšanās ārvalstīs ir kļuvusi par spēcīgāko izaugsmes stimulu, kas veicināja iekšējā parāda līmeņu pieaugumu. Tomēr visās Baltijas jūras valstīs, izņemot Poliju, kas gatavojas aizņemšanās sprinta sākumam, kredītu apjoma straujais pieaugums ir palēninājies. Vēlme aizņemties ir palikusi spēcīga tikai Dānijā, kurā ir augstākais kredītu apjoma rādītājs pret IKP visā Baltijas jūras reģionā.Igaunija – pārliecinošs Baltijas valstu līderis pēc IKP uz vienu iedzīvotājuIgaunija ir uzskatāma par Baltijas valstu līderi, tuvojoties ES-27 valstu līmenim pēc IKP uz vienu iedzīvotāju – 2007. gadā Igaunija sasniedza 72% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, savukārt Latvijas un Lietuvas rādītājs sasniedza tikai aptuveni 60% no šī rādītāja. Tāpat Igaunija ir spējusi radīt vislabvēlīgākos apstākļus ārvalstu investoriem – pēc tiešajām ārvalstu investīcijām uz vienu iedzīvotāju mūsu ziemeļu kaimiņvalsts 2007. gada trešajā ceturksnī ir sasniegusi 8049 EUR uz vienu iedzīvotāju, savukārt Lietuva un Latvija ievērojami atpaliek no šī rādītāja – šo valstu tiešās ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju sasniedz attiecīgi 2944 EUR un 3126 EUR. Turklāt jāuzsver, ka Igaunijas uzņēmējdarbībā lielāka uzmanība tiek pievērsta ražošanas iekārtu modernizācijai. 2006. gadā Igaunijas investīcijas kapitālā veidoja 1/3 no IKP, savukārt 13% no šī apjoma tika investēti iekārtās un aprīkojumā.Savukārt Lietuvas nespēja pēdējo gadu laikā piesaistīt nozīmīgas investīcijas ir izveidojušas zināmā mērā paradoksālu situāciju – statistika parāda izteiktu ekonomisko izaugsmi, labus valsts budžeta ieņēmumu rādītājus, rekordaugstu uzņēmumu vidējo ienesīgumu, savukārt vietējie un galvenokārt ārvalstu eksperti izsaka bažas par pirmskrīzes situāciju Lietuvas ekonomikā.Lai gan darbaspēka faktors Igaunijas un Lietuvas izaugsmē vairs nav tik nozīmīgs kā iepriekš – darbaspēka pieaugums Latvijā 2007. gadā sasniedza tikai 1,1%, bet Igaunijā – 1,9%, tomēr Latvijā bija visbūtiskākais darba algu vidējais pieaugums (2007. gada beigās vidējās algas pieaugums sasniedza 29,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada), tādējādi veicinot inflāciju un zināmā mērā samazinot uzņēmumu konkurētspēju starptautiskā tirgū.Papildu informācija:Teika LapsaSabiedrisko attiecību vadītājaTel. 7 015 [email protected]