Premjers norādīja, ka būtiskāko ietekmi uz inflācijas straujāku kāpumu atstāj degvielas cenu pieaugums. Tiek vērtētas dažādas iespējas, kā šo ietekmi mazināt, tajā skaitā iespēja samazināt akcīzes nodokļi ierobežotā apmērā.
Viņš skaidroja, ka Finanšu ministrija pašlaik aktualizē inflācijas ierobežošanas plānu, kas tika izstrādāts jau pērn. Tas ir jāaktualizē, jo ekonomiskā attīstība izrādījusies straujāka, nekā tajā laikā tika prognozēts.
Premjers norādīja, ka pasākumiem inflācijas ierobežošanai jāstājas spēkā jau šī gada vidū.
Viņš gan uzsvēra, ka lēmumiem par kādām nodokļu izmaiņām jābūt sabalansētiem, jo samazinot kādu nodokli, jārēķinās ar to, ka atsevišķām nozarēm būs mazāk iespēju prasīt papildu finansējumu no budžeta.
LETA jau ziņoja, ka pērnā gada vasaras beigās uzsāktais darbs pie inflācijas mazināšanas plāna sagatavošanas tā arī nav būtiski pavirzījies uz priekšu un šāds dokuments tā arī nav tapis.
Pērnā gada augustā Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre intervijā aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija ir sagatavojusi ziņojumu un sākotnējos priekšlikumus inflācijas mazināšanai, kuri iesniegti premjeram.
Bija noprotams, ka FM sagatavotajā ziņojumā tika piedāvāti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa veicamie pasākumi.
Savukārt 16.augustā Dombrovskis žurnālistus informēja, ka FM sagatavotie priekšlikumi inflācijas samazināšanai tiks izvērtēti, un tiks izlemts, kas jāvirza izskatīšanai valdībā, lai plāns tiktu apstiprināts vēl 2011.gadā. Lūgts nosaukt piemērus, kuri priekšlikumi, visticamāk, varētu tikt īstenoti, premjers tolaik norādīja, ka detalizētāk tos komentēt varēs, kad tie būs izanalizēti un sagatavoti izskatīšanai valdībā.
Kopš tā laika šis jautājums valdības darba kārtībā nav parādījis.
Finanšu ministrijā aģentūrai LETA apliecināja, ka atsevišķi tās rosinātie pasākumi esot ņemti vērā šā gada valsts budžeta sagatavošanā, tomēr papildus uzdevumi inflācijas mazināšanas plāna sagatavošanai neesot doti. Neskatoties uz to, ministrija gan ļoti rūpīgi un detalizēti turpinot sekot līdzi inflācijas rādītājiem, kuri būs noteicoši Māstrihtas kritēriju izpildei.
FM noteiktā inflācijas prognoze šim gadam ir 2,6% un tiek uzsvērts, ka lielākie inflācijas riski patlaban ir ārējos faktoros, kurus ir grūti ietekmēt.
Savukārt biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti uzskata, ka valdība var iegrožot inflāciju, koriģējot nodokļus un tarifus.
Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar šā gada janvāri, palielinājās par 0,1%, bet vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, audzis par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem - par 0,1%. 2011.gada februārī, salīdzinot ar 2011.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%.