Pagājušās desmitgades satricinājumi bija tik iespaidīgi, ka lika valdībām un centrālajām bankām ne tikai pakļauties banku šantāžai par naudas ieguldījumiem finanšu sektorā un daudzu banku nacionalizācijai, bet vienlaikus lika ķerties pie jauniem bezprecedenta pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, iepludinot triljoniem dolāru un eiro ekvivalenta vērtas injekcijas.
Lai veicinātu komercbanku pievēršanos nevis valdības, bet privātā sektora kreditēšanai, ASV Federālo rezervju sistēma pirmā veica papildu naudas emisijas, kuras tika izmantotas ASV valdības ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanai. Tas savukārt veicināja ilgtermiņa kredītu procenta likmju kritumu, vienlaikus padarot aizdevumus pievilcīgākus. Lētāki un vieglāk pieejami kredīti attīstīja aktivitātes pieaugumu mājokļu tirgū, tādējādi izraisot lielāku pieprasījumu pēc celtniecības pakalpojumiem un ļaujot samazināt bezdarba līmeni. Būvniecība un jauni, apdzīvoti mājokļi ir stimuls arī tirdzniecības attīstībai, veicinot pieprasījumu un rūpniecības produkcijas izlaides kāpumu gan nozarēs, kas tieši ir saistītas ar būvniecību – nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā, kokapstrādē, metālrūpniecībā, – gan arī nozarēs, kuru produkcija domāta mājokļu iekārtošanai. Tā kā finanšu stimulēšanas programma jau pāris gadu darbojas arī eirozonā, tieši ar to varam skaidrot pagājušā gada straujo uzrāvienu Latvijas būvmateriālu rūpniecībā. Šī nozare produkcijas realizācijā lielākoties ir orientēta uz eksportu un pērn audzēja ražošanas apjomus par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šeit jāpiebilst, ka gada sākumā Latvijas rūpniecība, tostarp būvmateriālu ražošana, izaugsmes ziņā bija visai stagnatīva un labākais sniegums tika uzrādīts tieši gada beigās. Jau minētās būvmateriālu ražošanas apjomi decembrī pret 2015. gada pēdējo mēnesi bija auguši par 21,9% jeb gandrīz divas reizes vairāk nekā gadā kopumā.
Centrālo banku īstenotais naudas plūsmas palielinājums, kas radījis pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem Eiropā, vienlaikus veicinot arī vispārēja pieprasījuma palielināšanos, ir bijis sekmējoši tam, lai arī kopumā rūpniecības izaugsmes rādītāji nebūtu peļami. Apstrādes rūpniecība, ko ierindas cilvēks arī asociē ar vārdu "ražošana", pērn piedzīvojusi 5% vērtu ražošanas izaugsmi, savukārt decembrī pieaugums gada izteiksmē sasniedza 11,7%, kas ir straujākais temps kopš šīs desmitgades sākuma, kad pasaules ekonomika uzrādīja atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes.
Ar visai lielu pārliecību var teikt, ka, pateicoties finanšu injekciju veicinātajam rūpniecības apjomu kāpumam, lielākā mērā izdevies apturēt ekonomikas atdzišanu, ko pērn izraisīja Eiropas Savienības fondu naudas apsīkums. Šis process turpinās un gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības apjomi pieauguši par 6,2%.
Izjūt paši
Ekonomists un betona grīdu ražošanas uzņēmuma SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs uzskata, ka ekonomikas stimulēšana, centrālajai bankai uzpērkot parāda vērtspapīrus, noteikti ir devusi savus augļus un pozitīvo ietekmi izjūtot arī viņš kā uzņēmējs.
"Bez šādiem stimulēšanas pasākumiem ekonomika noteikti augtu daudz lēnāk. Vienīgais jautājums ir par to, ko vēl centrālā banka varētu būt darījusi, lai izaugsme notiktu vēl straujāk. To izjūtam ne tikai mēs, ar būvniecību saistītie uzņēmēji. To izjūt arī ekonomika kopumā, augot pieprasījumam, veidojoties darba vietām un stabilizējoties banku sektoram," spriež Ošlejs.
To, ka globālās ekonomikas uzlabojumi ļāvuši kāpināt apjomus, atzīst arī Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris pārstāvji. Kompānija pašreizējo tirgus konjunktūru vērtē kā augšupejošu un pēdējo gadu ekonomikas stimulēšanas pasākumus raksturo kā tādus, kas veicinājuši pieprasījuma pieaugumu gan ASV, gan Rietumeiropas valstīs, un tas savukārt sekmē uzņēmuma saražotās produkcijas eksporta noieta iespējas. Pēc iepriekšējo gadu stagnācijas pēdējā laikā jaunas naudas ieplūšana ekonomikā veicinājusi būvniecības aktivitātes pieaugumu eirozonas valstīs, kas ir stimulējoša arī Latvijas finiera saražotās produkcijas noieta kāpumam. Tomēr vienlaikus uzņēmuma pārstāve Jolanta Medne vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz augošo tirgu, nepārtraukti ir jāattīsta tehnoloģijas, pakalpojumi un produkti un tikai tad, pašam uzņēmumam mainoties līdzi tirgum, var cerēt uz attīstību.
Atgriežas inflācija
Raugoties uz ieguvumiem, ko centrālās bankas panākušas ar naudas masas palielināšanu tautsaimniecībā, Ošlejs min inflācijas atgriešanos. Ierindas patērētājam var šķist, ka inflācija ir kaitīga, taču, lai tautsaimniecība spētu funkcionēt, mērens uz vietējām ekonomiskajām aktivitātēm orientēts patēriņa cenu kāpums ir nepieciešams. Ja tas ilgstoši izpaliek, to var vērtēt kā vienu no signāliem tam, ka tirgū ir augsts piesātinājums, savukārt pieprasījums neaug un tautsaimniecības attīstībā radušās problēmas. Šī procesa gala rezultātā krītas pieprasījums ne tikai pēc uzņēmuma precēm un pakalpojumiem, bet arī pēc darba rokām. Tā kā kopējā naudas aprite kļūst lēnāka, nav resursu, kas turpinātu darba samaksas un sabiedrības labklājības pieaugumu. Tā vietā rodas problēmas ar kredītsaistību kārtošanu un galu galā ekonomika sāk ne tikai stagnēt, bet griezties pa lejupejošu spirāli.
ASV bija pirmā valsts, kas šāda veida ekonomisko stimulēšanu uzsāka, un bija pirmā, kas to pārtraukusi. Arī eirozonā sperti pirmie soļi, lai naudas plūsma pamazām samazinātos. Proti, kādreizējo 80 miljardu eiro vietā centrālā banka vērtspapīru uzpirkšanai atvēl 60 miljardus eiro un iespējams, ka līdz gada beigām, kad paredzēts programmas noslēgums, naudas plūsma būs samazināta vēl vairāk.
Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns stāsta, ka līdz šā gada marta beigām Latvijas Banka bija nopirkusi Latvijas valsts un starptautisko institūciju parāda vērtspapīrus 5,1 miljarda eiro vērtībā. Katras dalībvalsts parāda vērtspapīrus eirosistēmas ietvaros pērk gan attiecīgā nacionālā centrālā banka, gan Eiropas Centrālā Banka. Savukārt eirosistēma kopumā bija nopirkusi Latvijas vērtspapīrus 1,5 miljardu eiro apjomā. Ekonomisti skaidro, ka, pateicoties centrālās bankas aktivitātēm, mazinās valdību parāda vērtspapīru ienesīgums, līdz ar to valstīm, tostarp arī Latvijai radusies iespēja tikt pie iespējas maksāt mazākus procentu maksājumus parādsaistību apkalpošanai, līdz ar to palielinās valsts budžeta iespējas citiem mērķiem.
Burbuli pagaidām neredz
Naudas ieplūšana, kas saistīta tieši ar centrālo banku aktivitātēm, uz situāciju pagaidām liek raudzīties pozitīvi, vērtē ekonomiste Raita Karnīte. Tomēr viņa norāda uz to, ka ir jāraugās, kurp galu galā nauda tiek virzīta. Piemēram, Eiropas problēma esot tā, ka nauda īsti nenonāk rūpniecības nozares ietekmes palielināšanā ekonomikā.
"Eiropa varbūt gribētu, lai šī nauda aizvirzās rūpniecības atbalstam, bet tas īsti nenotiek, jo saistībā ar sociālo politiku Eiropā ražošana ir dārga. Savukārt, ja runājam par ASV, tur raudzījās, lai nauda nonāktu mājokļu tirgus atbalstam, un, ja aug celtniecības apjomi, tad rodas nepieciešamība pēc būvmateriāliem, kuri turpat ASV arī tika saražoti," situāciju raksturo ekonomiste.
Runājot par Latviju, viņa nav pārliecināta, ka pašreizējās aktivitātes dos pilnvērtīgu efektu, kas skaidrojams ar mūsu valsts lielo atkarību no importa. Tāpēc, pēc Karnītes domām, mūsu valsts galvenais uzdevums būtu strādāt pie ekonomikas diversifikācijas, lai paplašinātu ekonomiski nozīmīgu nozaru spektru, vienlaikus mazinot atkarību no kādiem atsevišķiem ekonomiska rakstura notikumiem. Vienlaikus tautsaimniecības speciāliste neizslēdz iespējamību, ka ekonomikas augšupejas orientēšana uz parādsaistību apjoma kāpumu galu galā var novest pie jaunas ekonomiskās krīzes.
"Tikko krīze beigusies, visiem ir bailes. Taču pēc tam, kad zināms laiks ir pagājis, bailes izzūd un veidojas procesi, kas atkal noved līdz jaunai krīzei," komentē ekonomiste.
Savukārt Ošlejs pašreizējo naudas injekciju kontekstā burbuļa veidošanās iespējamību vēl nesaskata. Runājot par reālās tautsaimniecības attīstību, viņš atzīst, ka mūsdienu ekonomikas apstākļos, kas būvēta uz kredītiem, ekonomikas virzība no viena burbuļa uz nākamo ir dabisks process.
"Jautājums ir par to, kā mēs šo burbuļu rašanos izmantojam. Ja laika posmā no viena burbuļa līdz nākamajam mēs būvējam rūpnīcas, infrastruktūru un darām citas ekonomiski nepieciešamas lietas, tad ar tautsaimniecību viss būs kārtībā. Savukārt, ja burbulis tiek izmantots tikai, lai uzpūstu kādu būtisku aktīvu, piemēram, nekustamā īpašuma cenas, tad labklājības izaugsme izpaliek," skaidro Ošlejs.
Latvijas gadījumā līdz kredītu burbulim vēl ir tālu. Pagājušais gads bija pirmais kopš iepriekšējās finanšu krīzes, kad kopējais banku rezidentu kredītportfelis sāka palielināties, tiesa gan, vien samērā nedaudz – apmēram par 3%, līdz 12,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Savukārt kopējais rezidentu parāds Latvijas komercbankām pagājušā gada nogalē bija par 39% mazāks nekā līdz šim augstākajā punktā – 2008. gada trešajā ceturksnī, kad tas sasniedza 14,7 miljonus latu jeb aptuveni 21 miljonu eiro.
rekur
smart