Jūs pats esat no Austrijas - vai sajūtaties kā Austrijas interešu pārstāvis Eiropā? Latvijā bieži vien no komisāra Andra Piebalga gaida, ka viņš aizstāvēs Latvijas intereses.
Mēs esam Eiropas funkcionāri, un mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties par Eiropas interesēm kopumā. Katram no mums ir sava vēsture, taču tagad mēs esam atbildīgi par visiem eiropiešiem un jādarbojas ir visu interesēs. Taču, jā, jāatzīst, ka visi komisāri savās valstīs saņem vienu un to pašu kritiku.
Kāds kopumā ir noskaņojums par notiekošo eirozonā - valda miers vai tomēr joprojām ir satraukums?
Var runāt par zināmu nomierināšanos, var teikt, ka pēc lēmumiem, kas tika pieņemti attiecībā uz Grieķiju, ir parādījusies stabilitātes sajūta. Gribētu teikt, ka mēs esam tuneļa otrajā pusē, kur var redzēt daudz vairāk gaismas. Protams, mēs vēl tam neesam izgājuši cauri, taču cilvēkiem ir gana daudz pacietības. Jāskatās uz priekšu, un tagad galvenais uzdevums ir visās valstīs, kur tas nepieciešams, tikt galā ar ekonomisko krīzi.
Jūs esat atbildīgs par Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu struktūrfondiem. Paskaidrojiet, kāpēc nākamajam finanšu periodam EK noteikusi ierobežojumu kohēzijas aploksnei -2,5% no IK.
Šie griesti ir nepieciešami. Galvenais, ko mums sākotnēji vajadzēja panākt - ka piedāvājums iekļaujas nākamā finanšu perioda budžetā, kas pamatlīnijās jau tika saskaņots ar parlamentu un arī ar Eiropas Padomi (EP). Tehniski tagad tas ir izdarīts, taču mūsu nākamais uzdevums ir panākt, lai, konstruējot budžetu, mēs atrastu pareizo līdzsvaru starp visām jomām. Jāņem vērā, ka arī nākamajā finanšu perspektīvā mums īpaša uzmanība būs jāpievērš mazāk attīstītajiem reģioniem, tie ir 25-30 miljoni cilvēku, par kuriem jādomā. Apsverot visus šos aspektus, nācās piemērot šos griestus, tas ir kritērijs, kas visām dalībvalstīm tiek piemērots vienlīdzīgi.
Jūs runājat par vienlīdzību, taču Latvijas gadījumā šie griesti nozīmētu saņemt par miljardu eiro mazāk. Vai esat sprieduši par kādiem kompensācijas mehānismiem valstīm, kuru IK ir zemāks?
Pirmkārt, tas pēc mūsu aprēķiniem nav viens miljards, bet gan daudz mazāk. Otrkārt, daudzām valstīm būs jārēķinās ar krietni mazāku budžetu, turklāt daudzas no tām ir mazāk attīstītie reģioni, to skaitā Spānija, Kipra, Grieķija. Lēmums par griestu uzlikšanu kohēzijas naudai tika panākts vairākās diskusijās, tas ir mūsu šābrīža piedāvājums. Esmu tiešām priecīgs, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka atbalsta komisijas piedāvājumu nākamajai finanšu perspektīvai. Taču mums būs nepieciešamas vēl vairākas diskusijas Eiropā par to, ko īsti nākamā finanšu perioda budžets var atļauties un kādi ir iespējamie sasniegumi.
Līdz šim Latvijas argumenti ir bijuši pietiekami spēcīgi, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību, kā rezultātā ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas valstīm varētu piemērot īpašus risinājumus. Taču svarīgi saprast, ka EK ir tikai sarunu pašā sākumā un šobrīd mums ir jāveido piedāvājums, kas pret visām dalībvalstīm attiecas vienādi un turklāt tam jābūt sabalansētam. Nākamais mūsu solis būs saskaņā ar diskusijām saprast, vai nepieciešams viens vai vairāki īpaši individuāli risinājumi atsevišķām dalībvalstīm, un tieši ar to mēs tuvākajos mēnešos arī nodarbosimies.
Šobrīd EK ir apturējusi fondu maksājumus virknei valstu, tajā skaitā arī Latvijai. Kādas ir galvenās problēmas, ko esat pamanījuši - kāpēc bija jāaptur maksājumi? Vai ir novērojama kāda kopēja tendence?
Lielākoties katrā valstī tas ir cits stāsts, taču kopumā tās ir sistēmiskas kļūdas - 75% kļūdu bija pieļāvušas vai nu sabiedriskās organizācijas, kas šo naudu apgūst, vai arī valsts iestādes.
Šis ir ļoti jutīgs jautājums, jāņem vērā, ka ES fondu naudai auditu veic Eiropas Tiesas auditori, mūs arī uzmanīgi monitorē Eiropas Parlaments. Tieši tāpēc, redzot, ka naudas apgūšanā tiek pieļautas kādas kļūdas, mēs programmu apturam, lai valsts to sakārtotu. Taču uzsveru, ka lielākoties šīs naudas plūsmas uz laiku tiek apturētas tehniski administratīvu iemeslu dēļ un šādu EK rīcību nevar vērtēt kā politisku.
Gribēju pajautāt par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem - skaidrs, ka tā nav jūsu atbildība, taču tas ir jautājums ne tikai lauksaimniecības komisāram, bet gan visai EK. Latvija ir piedāvājusi vienlīdzīgāku modeli, kas pēc vietējiem aprēķiniem budžetā izmaksātu tikai divus miljonus eiro. Vai tiešām nav iespējams atrast šo naudu?
Es nevaru runāt par tiešmaksājumu formulām, jo tā nav mana tiešā atbildība un es nezinu visus apstākļus. Bet, ko varu atgādināt - mūsu mērķis ir izstrādāt sabalansētu piedāvājumu. Ņemiet vērā, ka, rēķinot nākamajam finanšu periodam paredzēto ES fondu naudu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir sestajā vai septītajā vietā no visām dalībvalstīm, turklāt, pat salīdzinot ar vecajām valstīm, tas ir vidējā līmenī, līdz ar to šobrīd mēs runājam par solidaritāti un kopumā Latvija tiešām nevar sūdzēties. Protams, mums ir jāatrod izdevīgākais piedāvājums abiem lauksaimniecības pīlāriem, kohēzijas politikai un tā tālāk.
Mēs šeit uz vietas nepārtraukti runājam, ka daudzās jomās nepietiek naudas - bet vai Latviju var sadzirdēt EK?
Latvija nav vienīgā valsts, kura sūdzas par pārāk maziem maksājumiem, jūsu pārstāvji Briselē ir ļoti skaļi. Taču jūsu pārstāvji varētu būt vēl aktīvāki un kooperēties ar sabiedrotajiem ne tikai Baltijā, bet arī ar pārējām valstīm, debatējot par adekvātu kohēzijas politikas summu nākamā finanšu perioda budžetā.
Kādas ir prognozes, vai pēc 2020. gada vispār būs kādi ES atbalsta maksājumi?
Precīzas prognozes nav iespējamas, taču, visticamāk, fondu maksājumi turpināsies, vienīgi jāņem vērā, ka notiek nepārtraukta attīstība, nekas nestāv uz vietas. Jūs varat izvērtēt kohēzijas politiku iepriekšējā finanšu periodā, kas bija samērā nenoteikta. Šajā finanšu periodā jau esam iezīmējuši konkrētas prioritātes, kas tika saskaņotas ar Lisabonas stratēģiju, nākamajā periodā būs stingrāka piesaiste pie ES2020 attīstības mērķiem. Esmu pārliecināts, ka mums vajag šāda veida atbalstu, šādus fondus arī nākotnē.
Latvija ir piedāvājusi vispār izslēgt tiešmaksājumus, tā panākot godīgus tirgus apstākļus, kur katrs tiek galā ar pašu spēkiem. Vai EK ir apsvērusi, kā tas būtu - vispār nedot nekādu naudu nevienam?
Par lauksaimniecību nekomentēšu, taču struktūrfondi kalpo objektīviem mērķiem, no kuriem svarīgākie ir samazināt atšķirības starp reģioniem, kā arī realizēt kopējos Eiropas projektus. Ja runājam par nabadzību, inovācijām, bezdarbu un citām problēmām, Eiropas mērogā tās var atrisināt tikai tad, ja visiem reģioniem ir pieejams atbalsts. Par laimi, no kopumā 271 reģiona tikai 61 skaitīsies mazāk attīstīts, šajos reģionos tiks tērēti ap 70% no kohēzijas budžeta. Taču finansējums ir jāsaņem arī pārējiem, lai tie varētu turpināt attīstību, tas ir kohēzijas politikas galvenais uzdevums.