Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 2. oktobris
Skaidris, Ilma

Eiropā ievieš programmas mājokļu kredītu maksātāju aizsardzībai

Dziļā recesija, augošais bezdarbs, lielais nenomaksāto kredītu skaits, no tā izrietošais mājokļu zaudēšanas risks un citas kopš pagājušā gada aktuālās sliktās ziņas spiedušas vairākas ES valstu valdības ieviest pasākumus kredītu maksātāju aizsardzībai. Valdības cenšas panākt, lai bezdarbnieka kredītmaksātāja statuss nozīmētu pārejošas nepatikšanas, nevis bezcerīgu izmisumu.

Eksperti valdības rīcību apsveic, bet norāda, ka tā ir pārāk birokrātiska. Britiem — detalizēti Britu mājokļu kredītu eksperti pērn prognozēja, ka 2009.?gadā zaudēta darba vai sarukušo ienākumu dēļ mājokļus varētu zaudēt 75 000 ģimeņu, jo bankas sāks pārņemt īpašumus no kredītu parādniekiem. The Council of Mortgage Lenders (CML) aplēsis, ka nenomaksāto hipotekāro kredītu skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, pieaugs par 67%. Valdība, kas pērn britu presē tika kritizēta par lēnīgumu mājokļu problēmas risināšanā, tagad citu pēc citas ievieš programmas, kuru mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušiem mājokļu īpašniekiem. Paketē ietilpst atbrīvošana no valsts nodevas, pērkot īpašumu, ja tā vērtība nepārsniedz 175 000 mārciņu (LVL 133 000), un iespēja grūtībās nonākušiem kredītu maksātājiem pārdot mājokli oficiāli reģistrētiem tā saucamajiem sociālajiem māju īpašniekiem (social landlords), kas vēlāk mājokli izīrē bijušajam īpašniekam par tādu cenu, kādu viņš var atļauties. Savukārt Homeowner Mortgage Support Scheme ļauj ienākumus zaudējušai ģimenei atlikt kredīta procentu maksājumus uz laiku līdz diviem gadiem. Kredīta ņēmējs atmaksā atliktos procentus pēc tam, kad viņa finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, vai nu palielinot ikmēneša maksājumu summu vai pagarinot kredīta atmaksas termiņu. Valdība šajā gadījumā darbojas kā galvotājs, bankām garantējot procentu atmakstu, taču tikai tādā gadījumā, ja aizdevēja banka ir oficiāli reģistrējusies dalībai programmā (patlaban programma aptver astoņus lielākos hipotekāro kredītu aizdevējus, kuru kopējā tirgus daļa ir 70%). Programma attiecas tikai uz procentu maksājumiem — ja kredīta maksātājam ir grūtības ar pamatsummas nomaksu, tad viņš var atsevišķi pieteikties uz valdības pabalstu. Iepriekš darbu zaudējušam cilvēkam bija jāgaida 39 nedēļas, iekams viņš varēja šādu pabalstu pieprasīt, bet jaunā programma termiņu saīsinājusi līdz 13 nedēļām. Papildus tam valdība ir ar aizdevējiem vienojusies, ka tie nesāks īpašuma pārņemšanas procedūru, kamēr nebūs izpētītas visas citas iespējamās alternatīvas. Grūtībās nonākušiem mājokļu īpašniekiem ir arī pieejami valsts atalgoti kredītu konsultantu pakalpojumi, un, ja nu tomēr tiek izmantota "galējā iespēja" un banka nolemj īpašumu pārņemt, tad īpašnieks var pieprasīt valsts atalgotu advokātu, kas viņa intereses pārstāvēs tiesā. Spānijas fokuss Recesija komplektā ar ES augstāko bezdarba līmeni spiedusi arī Spānijas valdību apsvērt palīdzību mājokļu kredītu maksātājiem. Spānijas ekonomikai šogad tiek prognozēts negatīvs pieaugums — mīnus 0,2%, bet bezdarbs, kurš jau pērn bija visaugstākais ES (11%) gada laikā varētu pieaugt līdz 15,5%. Spāņu programma nav tik sazarota un detalizēta kā britu — tā paredz kredītu brīvdienas un stimulus darba devējiem, lai veicinātu bezdarbnieku nodarbinātību. Saskaņā ar programmu darbu zaudējušie mājokļu kredīta maksātāji var atlikt pusi no mēneša maksājumiem uz laiku līdz diviem gadiem ar nosacījumu, ka atliktais maksājums nepārsniedz 500 eiro (LVL 350). Valdības programma attiecas tikai uz tiem kredītiem, kuri nav lielāki par 170 000 eiro (LVL 119 000), tātad potenciālas iespējas saņemt valdības palīdzību ir aptuveni pusmiljonam Spānijas iedzīvotāju. Otrs programmas aspekts ir bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana — valdība apņēmusies darba devējiem maksāt 1500 eiro (LVL 1050) gadā par katru darbā pieņemto cilvēku, kurš nācis no bezdarbnieku vidus. Apdrošinātāji brīdina Madrides IE Biznesa augstkolas ekonomikas profesors Rafaels Pampillons intervijā International Herald Tribune uzsvēra, ka kredītu brīvdienas ir apsveicama rīcība, taču "problēma ir daudz dziļāka". Viņaprāt, Spānijas valdībai jādomā par jaunu darbavietu radīšanu. Viens no risinājumiem ir valsts finansēti infrastruktūras projekti. Savukārt britu programma tiek dēvēta par pārāk birokrātisku un šauru. CML norāda, ka nosacījumi ir grūti izpildāmi — palīdzībai var pieteikties tikai tie, kuru ietaupījumi nepārsniedz 16 000 mārciņu (LVL 12 000). Turklāt, ja mājokli ir nopircis pāris, abiem ir jābūt zaudējušiem darbu, lai viņi varētu pretendēt uz kredīta brīvdienām. Britu apdrošinātāji uztraucas, ka valdības programma var likt daudziem cilvēkiem izšķirties par labu ienākumu apdrošināšanas polišu pārtraukšanai. Apdrošināšanas uzdevums ir uz laiku līdz vienam gadam segt kredīta maksājumus darba zaudēšanas gadījumā vai tad, ja cilvēks kļūst darba nespējīgs slimības dēļ. Apdrošinātāji brīdina, ka paļaušanās uz valdības programmu ir riskanta, jo var gadīties, ka mājokļa īpašnieks neatbilst palīdzības saņemšanas nosacījumiem. Deivids Hollingvorts no hipotekārā aizdevēja London&Country intervijā The Guardian uzsver: "Ja jūs atsakāties no ienākumu apdrošināšanas, jūs kļūstat ļoti neaizsargāts."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

EKSPERTI

Vai Latvijā jāatbalsta ģimenes, kuras nevar samaksāt mājokļu kredītus?

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors:

Ekonomiskie argumenti nerunā par labu valsts palīdzībai ģimenēm, kas nonākušas grūtībās ar kredīta atmaksu komercbankai. Tiesa, bankas nav ieinteresētas savu klientu bankrotā, jo tādā gadījumā tām jāpārņem kreditētais mājoklis. Banku interesēs drīzāk ir pārrunās ar klientu mainīt aizdevuma nosacījumus, lai nepārtrauktu sadarbību. Valdības palīdzība šķiet labvēlība, bet ekonomistu pretargumenti tai skan nežēlīgi — valsts izmantos arī to iedzīvotāju nodokļus, kas neriskēja ar lielām kredītsaistībām, taču tagad viņiem jāgalvo par pārgalvīgajiem līdzpilsoņiem. Kur te godīga attieksme pret visiem? Tas rada morālo risku, iedrošinot cilvēkus uzņemties nepārdomātas saistības, jo viņi domā, ka valdība tos izglābs, ja paši naudu nespēs atmaksāt.

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks:

Valstij un bankām sadarbojoties, pirmkārt, jārūpējas, lai Latvijas kredītņēmēji neciestu no noteikumu maiņas spēles gaitā. Valstij te iespēju robežās jāpalīdz ar valdības garantijām vai injekcijām banku kapitālā, kā arī jāuzņemas arbitra loma, lai novērstu iespējamus pārspīlējumus no banku puses, kur banku procikliska darbošanās, prasot papildu ķīlas, ceļot procentu likmes utt., faktiski tuvina maksātspējīgos klientus bankrotam, vienlaikus veicinot ekonomikas dziļāku sasalšanu. Latvijas Banka no savas puses pieņem un šajā posmā pieņems lēmumus, kuri veicina jaunu kredītresursu ieplūšanu tautsaimniecībā, jo tieši kreditēšanas attīstība izšķirs, cik drīz atkopsies tautsaimniecība.

Tatjana Volkova, Banku augstskolas rektore:


Katrai komercbankai un kredītņēmējam vispirms pašam jānovērtē savas iespējas. Bankas jau parādījušas, ka nāk pretī godīgiem klientiem, lai saglabātu viņu maksātspēju. Ja valsts var sniegt kādas finanšu garantijas, jāizmanto visi instrumenti, jo cilvēki, zaudējuši gan darbu, gan mājokli, var nonākt tādā izmisumā, ka vienīgais ceļš šķiet vardarbība. Valstij steigšus jāuzlabo izglītības un sociālā politika, lai palīdzētu bezdarbniekiem atrast darbu, papildināt kvalifikāciju, labāk jāmāca jaunā paaudze, jo laba izglītība dod lielākus ienākumus. Svarīgi, lai katram pašam būtu atbildība un vēlme kaut ko darīt, ne tikai gaidīt, kad kāds kaut ko piedāvās. Pašlaik būtiski dažādām sociālajām grupām citai citu atbalstīt, tas radīs sabiedrībā vienotību.

Edgars Vaikulis, Ministru prezidenta padomnieks:

Piektdien notika darba grupas pirmā sēde, tās mērķis ir novērtēt situāciju ar mājsaimniecību riskantajiem kredītiem un izlemt par iespējamo atbalstu. Speciālisti pētīs, kāda ietekme būtu LPP/LC vadītāja Aināra Šlesera priekšlikumam ar likumu noteikt bankām trīs gadu izlikšanas moratoriju ģimenēm, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar atmaksāt kredītu par vienīgo mājokli. Konceptuāli nodomu rast risinājumu, lai mazinātu ekonomiskās situācijas ietekmi uz mājsaimniecībām, paudis premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Hipotēku bankas pārstāvji informēja, ka jau tagad likumdošana pieļauj iespēju bankām atvieglot grūtībās nokļuvušo maksātāju situāciju. Atvieglojumus gan varēs prasīt tikai tie kredītņēmēji, kuri maksā par pašu izmantoto vienīgo mājokli.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses