Eiropā ievieš programmas mājokļu kredītu maksātāju aizsardzībai

Vai Latvijā jāatbalsta ģimenes, kuras nevar samaksāt mājokļu kredītus?

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors:

Ekonomiskie argumenti nerunā par labu valsts palīdzībai ģimenēm, kas nonākušas grūtībās ar kredīta atmaksu komercbankai. Tiesa, bankas nav ieinteresētas savu klientu bankrotā, jo tādā gadījumā tām jāpārņem kreditētais mājoklis. Banku interesēs drīzāk ir pārrunās ar klientu mainīt aizdevuma nosacījumus, lai nepārtrauktu sadarbību. Valdības palīdzība šķiet labvēlība, bet ekonomistu pretargumenti tai skan nežēlīgi — valsts izmantos arī to iedzīvotāju nodokļus, kas neriskēja ar lielām kredītsaistībām, taču tagad viņiem jāgalvo par pārgalvīgajiem līdzpilsoņiem. Kur te godīga attieksme pret visiem? Tas rada morālo risku, iedrošinot cilvēkus uzņemties nepārdomātas saistības, jo viņi domā, ka valdība tos izglābs, ja paši naudu nespēs atmaksāt.

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks:

Valstij un bankām sadarbojoties, pirmkārt, jārūpējas, lai Latvijas kredītņēmēji neciestu no noteikumu maiņas spēles gaitā. Valstij te iespēju robežās jāpalīdz ar valdības garantijām vai injekcijām banku kapitālā, kā arī jāuzņemas arbitra loma, lai novērstu iespējamus pārspīlējumus no banku puses, kur banku procikliska darbošanās, prasot papildu ķīlas, ceļot procentu likmes utt., faktiski tuvina maksātspējīgos klientus bankrotam, vienlaikus veicinot ekonomikas dziļāku sasalšanu. Latvijas Banka no savas puses pieņem un šajā posmā pieņems lēmumus, kuri veicina jaunu kredītresursu ieplūšanu tautsaimniecībā, jo tieši kreditēšanas attīstība izšķirs, cik drīz atkopsies tautsaimniecība.

Tatjana Volkova, Banku augstskolas rektore:

Katrai komercbankai un kredītņēmējam vispirms pašam jānovērtē savas iespējas. Bankas jau parādījušas, ka nāk pretī godīgiem klientiem, lai saglabātu viņu maksātspēju. Ja valsts var sniegt kādas finanšu garantijas, jāizmanto visi instrumenti, jo cilvēki, zaudējuši gan darbu, gan mājokli, var nonākt tādā izmisumā, ka vienīgais ceļš šķiet vardarbība. Valstij steigšus jāuzlabo izglītības un sociālā politika, lai palīdzētu bezdarbniekiem atrast darbu, papildināt kvalifikāciju, labāk jāmāca jaunā paaudze, jo laba izglītība dod lielākus ienākumus. Svarīgi, lai katram pašam būtu atbildība un vēlme kaut ko darīt, ne tikai gaidīt, kad kāds kaut ko piedāvās. Pašlaik būtiski dažādām sociālajām grupām citai citu atbalstīt, tas radīs sabiedrībā vienotību.

Edgars Vaikulis, Ministru prezidenta padomnieks:

Piektdien notika darba grupas pirmā sēde, tās mērķis ir novērtēt situāciju ar mājsaimniecību riskantajiem kredītiem un izlemt par iespējamo atbalstu. Speciālisti pētīs, kāda ietekme būtu LPP/LC vadītāja Aināra Šlesera priekšlikumam ar likumu noteikt bankām trīs gadu izlikšanas moratoriju ģimenēm, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar atmaksāt kredītu par vienīgo mājokli. Konceptuāli nodomu rast risinājumu, lai mazinātu ekonomiskās situācijas ietekmi uz mājsaimniecībām, paudis premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Hipotēku bankas pārstāvji informēja, ka jau tagad likumdošana pieļauj iespēju bankām atvieglot grūtībās nokļuvušo maksātāju situāciju. Atvieglojumus gan varēs prasīt tikai tie kredītņēmēji, kuri maksā par pašu izmantoto vienīgo mājokli.