Eksperti: banku atbalsta shēmai jābūt skaidrai un godīgai

Vairākas citas bankas jau izteikušas lūgumu izmantot valsts galvojumu jaunu sindicēto kredītu saņemšanai, _Dienai _teica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja. Eksperti un arī Latvijas Banka norāda, ka šai atbalsta shēmai jābūt skaidrai un godīgai, jo sliktākajā gadījumā — ja pati banka nespēj nokārtot savas saistības — var skart nodokļu maksātāju naudu. Atšķirībā no, piemēram, Zviedrijas, kur atbalsta shēmai tika paredzēta konkrēta naudas summa un arī noteikumi, Latvijā valdība nolēmusi, ka tā atsevišķi izvērtēs katru gadījumu. Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis gan sola, ka tad arī tiks izvirzītas prasības un vērtētas sekas. Investīciju baņķieris Jānis Lielcepure, tāpat kā Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, šo valdības soli vērtē kā labu ziņu finanšu tirgum. Attiecīgi likuma grozījumi gan vēl jāakceptē Saeimai. "Latvijas finanšu tirgus ir miris. Ja gribam audzēt iekšzemes kopproduktu, vajadzīga nauda — banku nauda. Tagad ilgtermiņa resursu nav un tie ir dārgi," saka J.Liepcepure, vienlaikus gan nebūdams pārliecināts, vai valdības garantijas, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, būs pietiekamas, lai bankas saņemtu lētāku naudu tirgū. Viņaprāt, garantijas jāizsniedz tikai tām bankām, kas grib veicināt ekonomikas attīstību, ne uzturēt likviditāti (naudas pietiekamību). J.Lielcepure uzskata, ka vietējām bankām ir salīdzinoši maza ietekme uz ekonomiku. Savukārt bankas ar ārzemju kapitālu varētu naudu, ko iegūtu ar garantijām, izlietot ārpus Latvijas. Jebkurā gadījumā, viņaprāt, garantijas jānoformē pret nodrošinājumu — kapitālu vai kredītportfeli. "Baidos, ka viss beigsies ar sarunāšanu, bet svarīga caurspīdība, jo skar nodokļu maksātāju naudu." Ekonomists Andris Strazds uzskata, ka pareizi būtu bijis sākt ar finansējuma atrašanu, jo Stabilizācijas fonds nav izveidots, tad domāt — kas var pieteikties un kāds būs garantiju pārvaldīšanas mehānisms, "lai nenotiek pēc politiskās piederības principa". "Cerams, ka tā arī paliks tikai garantija, kas nenonāks valdības rūpju lokā kā lielāks budžeta deficīts," norāda arī Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.