Kā uzskata Nordea bankas viceprezidents Tomass Nekmars, riska faktori, kas tuvākajā perspektīvā varētu vēl vairāk padziļināt ASV kredītu krīzes globālas sekas, ir augsta inflācija, pārtikas un naftas cenu kāpums un cilvēku pirktspējas samazināšanās. Tas, ka Āzijā, atšķirībā no Eiropas un ASV, ekonomiskās attīstības tempi joprojām ir pietiekami strauji, nozīmē, ka Āzijas izcelsmes preču cenas augs, līdz ar to pieaugs spiediens no mājsaimniecību un arodbiedrību puses atalgojuma jautājumā, savukārt uzsvēra SEB bankas galvenais ekonomists Roberts Bergkvists. Vai šo procesu ietekmi uz valsts ekonomiku valdība ir spējīga mazināt? DnB Nord bankas izpilddirektors Svens Herlins ir pārliecināts, ka ne: "Pat lielajās ekonomikās ir ļoti grūti pretoties naftas cenu pieaugumam. Nevar prasīt, lai valdības uzņemtos par to atbildību." Viņam gan oponēja Krievijas Alfa Bankas prezidents Pjotrs Avens: "Ja pārtikas un naftas sadārdzinājums visā pasaulē ir apmēram vienāds, kāpēc inflācijas līmenis ir tik ļoti atšķirīgs? Tā ir katras konkrētas valdības atbildība." P.Avens arī pauda viedokli, ka inflācijas līmeni galvenokārt nosaka pašu valdību tēriņi un tā netiekot "importēta". Runājot par situāciju Baltijā, S.Herlins atgādināja, ka pēdējos gados Baltija bija Eiropas ekonomikas dzinējspēks, taču, kaut gan bijuši strauji attīstības tempi, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir viens no zemākajiem ES. "Ja 25 gados jūs nesasniegsiet vidējo Eiropas līmeni, mēs jums pajautāsim, kāpēc esam uzņēmuši jūs ES," teica baņķieris. Nordea pārstāvis savukārt ieteica Latvijas valdībai īstenot ļoti stingru fiskālo politiku un nepieļaut tādus tēriņus, kas varētu stimulēt patēriņu. Arī Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds ieteica valdībai kontrolēt tēriņus. "Taču katram jāizdara savs mājasdarbs," par valdības uzdevumiem teica F.Reinfelds. Pēc T.Nekmara sacītā, Nordea neuzskata situāciju Latvijā par pārāk riskantu, par ko liecinot arī kredītu kvalitāte. Ilgtermiņa plānus attiecībā uz Latvijas tirgus apliecināja arī Swedbank prezidents Jans Lidēns.
Eksperti: Vairāki riska faktori var padziļināt finanšu krīzi
Vēl ir grūti novērtēt pasaules finanšu lejupslīdes patiesos mērogus un tās sekas, un, ņemot vērā straujo izejvielu sadārdzināšanos, joprojām ir risks, ka finanšu krīze var pārtapt par ekonomisko krīzi, uzsvēra Baltijas jūras reģiona biznesa foruma dalībnieki. Savukārt sarežģīto situāciju Baltijā starptautiskie baņķieri novērtējuši kā likumsakarīgas ekonomikas korekcijas, kas netraucēs ilgtermiņa attīstībai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.