Darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus saistībā ar eksporta veicināšanu, ražošanas attīstību un maksājumu konta deficīta mazināšanu, līdz šā gada 1.decembrim izstrādātos priekšlikumus iesniegs premjera izveidotajai darba grupai Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei.
Sanāksmē ministrijas speciālisti prezentēja savu skatījumu par pašreizējo situāciju tautsaimniecībā un iespējamiem risinājumiem makroekonomiskās stabilizācijas nodrošināšanai, kā arī vienojās par izskatāmo tēmu grafiku, informēja ministrijā.
Plānots, ka darba grupa 9.novembrī pārrunās eksporta veicināšanas, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanas jautājumus, 16.novembrī spriedīs par konkurences un administratīvi regulējamo cenu, kā arī energoefektivitātes pasākumiem, bet 23.novembrī - uzņēmējdarbības vides uzlabošanas (administratīvo šķēršļu likvidēšanas), darba tirgus (kritērijus būtiska darbaspēka trūkuma noteikšanai), sociālā dialoga veicināšanas pasākumiem. Savukārt 30.novembrī plānots apstiprināt priekšlikumu galīgo variantu.
Darba grupas vadītājs ir EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards, vadītāja vietnieks - EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Darba grupas sastāvā ir Latvijas Bankas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Tautsaimniecības padomes, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Komercbanku, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas un Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji. Tāpat darba grupā piedalās speciālisti no Ārlietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.
Jau ziņots, ka plāna izstrādei izveidotas trīs darba grupas. Galvenā darba grupa būs premjera vadītā, bet divas darba apakšgrupas vadīs ekonomikas un finanšu ministri.
Valdība kopā ar ekspertiem līdz decembra vidum plāno izstrādāt ekonomikas stabilizācijas plānu, kura mērķis būs stabilizēt Latvijas ekonomiku, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugumu samazināt līdz 7-8% gadā, inflācijas līmenim vajadzētu būt 3% apjomā, bet Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficītam - 10% robežās.
Par nepieciešamību Latvijā pārskatīt nodokļu politiku iepriekš ir izteikušies vairāki eksperti. Oktobra sākumā "Hansabanka" iepazīstināja ar pētījumu par valsts ilgtermiņa attīstību, kurā atzīts, ka Latvijā būtu jāpārdala nodokļi no darba algām uz patēriņu, lai tādējādi radītu ilgtermiņa attīstību veicinošus stimulus.
Savukārt Ārvalstu investoru padome izplatīja paziņojumu, norādot, ka viens no cēloņiem pašlaik Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Investori uzskata, ka nodokļu sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un pat to kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei.