Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība 2012.gadā joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Salmiņš piebilda, ka būtiska parādu krīzes saasināšanās eiro zonā, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ASV, pasaules tirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu likusi daudzām starptautiskajām institūcijām samazināt globālo izaugsmes tempu prognozes 2012.gadam, tostarp Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.
"Pasliktinoties ārējai videi, var samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksporta, bet pagaidām vēl vājais iekšējais pieprasījums neļaus kompensēt ārējā pieprasījuma pieauguma tempu samazināšanos. Tādēļ nākamgad, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, EM prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5‒3% robežās," sacīja Salmiņš.
Viņš uzsvēra, ka 2012.gadā EM galvenie uzdevumi paliks nemainīgi ‒ veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot priekšnoteikumus veiksmīgai pārejai uz efektīvāku ražošanas līmeni un augstāku produktivitāti. Nodarbinātības palielināšanai EM sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veiks esošās nodarbinātības politikas dokumentu un politikas instrumentu izvērtējumu un izstrādās pārnozaru nodarbinātības politikas rīcības plānu, lai nodrošinātu nodarbinātības politikas ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām, tostarp paredzēts izvērtēt esošos pasākumus un, ciešāk iesaistot darba devēju organizācijas, plānots izstrādāt jaunus pasākumus.
Salmiņš norādīja, ka 2011.gadu Latvijas tautsaimniecības attīstībā EM vērtē kā pozitīvu ‒ sagaidāms, ka šā gada beigās, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009.gada trešajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukts (IKP) būs palielinājies par vairāk nekā 10%. Aktuālākās tendences tautsaimniecībā liecina, ka, pat neraugoties uz "Latvijas Krājbankas" darbības pārtraukšanu un saspīlējuma pieaugumu eiro zonā, Latvijas ekonomikā arī 2011.gada ceturtajā ceturksnī saglabāsies stabili pieauguma tempi. Pēc EM novērtējuma, 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 5%, kas nozīmē, ka šogad ekonomikas pieauguma tempi būs straujāki, nekā tika prognozēts iepriekš.
Viņš klāstīja, ka 2011.gadā turpināja strauji pieaugt eksports un līdz ar to arī veiksmīgāk attīstījās nozares, kas var brīvi eksportēt produkciju (galvenokārt apstrādes rūpniecība). 2011.gadā eksports ir pieaudzis ne tikai kvantitatīvi, bet uzlabojies arī kvalitatīvi ‒ Latvijas preču eksporta struktūrā pakāpeniski palielinās tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvars.
2011.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada beigām, preču un pakalpojumu eksporta apmēri salīdzināmās cenās jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi ir pieauguši par 8,6% un par 10,3% pārsniedza iepriekšējā gada trešā ceturkšņa līmeni, sacīja Salmiņš un piebilda, ka preču un pakalpojumu eksporta apmēri jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Pēc EM aplēsēm, 2011.gadā kopumā preču un pakalpojumu eksports varētu būt par vairāk nekā 12% lielāks kā pērn. "Līdz ar to varam teikt, ka ekonomikas struktūra turpina mainīties par labu ražošanai un eksportam, kas tik ļoti nepieciešams mūsu tautsaimniecībai. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ir ietekmējis arī iekšējo patēriņu un uz iekšējo tirgu orientētās nozares ‒ pieaug tirdzniecības un citu komercpakalpojumu apmēri. Pēc būtiskas lejupslīdes krīzes laikā šā gada otrajā pusē pieaugums vērojams arī būvniecības nozarē," teica Salimiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka no krīzes radītajām sekām 2011.gadā turpina atkopties darba tirgus – pakāpeniski palielinās nodarbināto skaits un samazinās bezdarbs. Kopš 2010.gada beigām nodarbināto skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 30 tūkstošiem, savukārt bezdarba līmenis ir sarucis par trim procentpunktiem.
2011.gadā jaunā kvalitātē tiek īstenota investīciju piesaiste Latvijai – aktīvi darbojas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome un ieviesta investīciju piesaistes stratēģija "Polaris", lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju kopējās aktivitātes. Lai būtu skaidri mērķi un uzdevumi valsts konkurētspējas palielināšanā, tiek veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, kura pilnveidos esošo investīciju piesaistes modeli un tās ietvaros tiks definēti investīciju piesaistes stimuli, klāstīja Salmiņš.
Viņš arī piebilda, ka 2011.gada deviņos mēnešos ienākošo ārvalstu tiešo investīciju apmērs bija trīs reizes lielāks nekā 2010.gadā kopumā.