Ļoti līdzīga cenu uzvedība valda arī eirozonā, kas šogad ir turpinājusi samazināties. Tas norāda uz zemas inflācijas vides saglabāšanos. Izaugsmes un fiskālo nosacījumu uzlabošanās, kā arī situācija darba tirgū joprojām nespēj panākt tik vēlamo inflācijas spiedienu 2% apmērā. Latvijā tās tempam ir jābūt nedaudz augstākam. Taču šobrīd pagaidām viss rit pretējā virzienā. Rezultātā ārējais spiediens atspoguļojas lēnā preču cenu kāpumā, kamēr aktivizējas pakalpojuma cenu inflācija.
Pārtikas cenu bums šogad nav vērojams un, visticamāk, no tā šogad izvairīsimies. Potenciālo kāpumu bremzēs arī nopietna konkurenta pieteikums ienākšanai Latvijas tirgū. Tikmēr nedaudz augstākas naftas cenas rada zināmu augšupvērstu spiedienu, taču to daļēji kompensē eiro sadārdzināšanās. Ņemot vērā apstākļus, kas veidojas naftas tirgū, jo īpaši OPEC rīcības un krājumu izmaiņām, pieaug risks, ka cenas gada beigās var pakāpties pat līdz 85 dolāriem. Tas būtiski mainīs inflācijas dinamiku. Lai arī inflācija šogad būs straujāka, nekā eirozonā, tomēr inflācijas tendence rāda, ka tai ir nodoms palīst zem pašreizējās prognozes - 2,7%.