tml.”Turpmākā patēriņa ierobežošana vairs nebūtu vēlama kaut vai tikai tāpēc, ka Latvijā, vismaz pagaidām, nav nozaru, kas varētu kompensēt straujo IKP kritumu. “Pēkšņā patēriņa samazināšanās un cenu korekcijas atsevišķām precēm un pakalpojumiem norāda, ka iekšējā pieprasījuma diktētais “cenu rallijs” varētu būt tuvu maksimumam. Līdz ar to inflācijas turpmākie līmeņi būs atkarīgi no pasaules cenām un izmaiņām administratīvi regulētajās cenās”, domā J.Cīrulis.Diemžēl gan objektīvie, gan psiholoģiskie faktori privāto patēriņu bremzē tik ātri, ka pastāv bažas, ka kādā no nākamajiem ceturkšņiem IKP pieaugums attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni varētu būt arī negatīvs.Jāatceras, ka rudenī, iespējams, gaidāms vēl viens administratīvi regulējamo cenu kāpums dabasgāzei. Tā ietekmi uz cenu līmeņa paaugstināšanos šobrīd gan ir ļoti grūti prognozēt. Tomēr, ņemot vērā gāzes plašo izmantošanu mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām, kā arī līdzšinējo pieredzi ar agresīviem dabasgāzes tarifu celšanas plāniem un augsto mazuta cenu, maz ticams, ka enerģijas izmaksu kāpums jaunajā apkures sezonā būs tikai margināls. “Pievienojot iepriekš minētajam pasaules cenu kāpumu pārtikai un degvielai, līdz gada beigām nodrošināt gada inflāciju, kas būtu mazāka nekā 10%, un 12 mēnešu vidējo inflāciju mazāku nekā 15% drīzāk ir optimistisks, nevis reālistisks mērķis,” atzīst J.Cīrulis.J.Cīrulis arī norāda: “Labā ziņa ir tā, ka par spīti dažādām iekšējām ekonomiskajām problēmām Latvijas eksporta rādītāji saglabājas pozitīvi – eksporta pieaugums martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, ir pieaudzis par aptuveni 10%, savukārt imports samazinājies par 4%, līdz ar to samazinājies arī ārējās tirdzniecības un tekošā konta deficīts.”Eksportam par labu nāk Krievijas tirgus, kas joprojām attīstās pozitīvi (salīdzinot ar 2007. gada martu eksporta apjomi uz NVS valstīm ir palielinājušies par 17%, bet uz Eiropas Savienības valstīm – par 8%), kā arī tas, ka Eiropas Savienības ekonomika, vismaz no Latvijas eksportētāju skatupunkta, salīdzinoši mierīgi pārvar pasaules ekonomisko krīzi.Par AS GE Money BankAS GE Money Bank ir pasaules otrās lielākās korporācijas, General Electric (GE), banka, kurai uzticas 130 miljoni klientu 55 valstīs, sākot no Argentīnas Dienvidamerikā un līdz pat Filipīnām Dienvidāzijā. GE Money uzņēmumi visā pasaulē piedāvā visdažādāko finanšu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai. Latvijā GE ir kreditēšanas un banku bizness, GE Money, darbību uzsāka 2004. gada maijā un ar finanšu iestādes AS GE Money sniegtajiem kredītpakalpojumiem iekaroja līderpozīcijas patēriņa kreditēšanas tirgū. 2008. gada 25. aprīlī GE Latvijā uzsāka darbību arī banku sektorā, izveidojot AS GE Money Bank un izvirzot mērķi tuvāko piecu gadu laikā iekarot vadošās pozīcijas arī šajā sektorā.
GE Money Bank Latvijā piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem, bankai ir 82 filiāles visā Latvijā, 83 bankomāti, kredīti tiek izsniegti arī pie vairāk kā 4000 sadarbības partneriem un Latvijas Pasta nodaļās.
Šobrīd Latvijā darbojas GE Money uzņēmumu grupa - AS GE Money Bank, AS GE Money atklātais pensiju fonds, AS GE Money Asset Management, AS GE Money, SIA GE Money Latvia Holdings un SIA Finstar Baltic.
Plašāku informāciju par AS GE Money Bank lasiet www.gemoneybank.lv
Papildu informācija:
AS GE Money Bank preses sekretāre Tija Ezeriņa
Tālrunis: +371 67 110 448, mob.: +371 27 876 080
E-pasts: [email protected]
AS GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja Nora Grase
Tālrunis: +371 67 110 198, mob.: +371 29 565 670
E-pasts: [email protected]