«Vistiešākās sekas, kuras Latvijas pieredze būs radījusi pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, ir tādas, ka Eiropas Centrālā banka un eirozonas dalībnieki gūs apstiprinājumu savam viedoklim, ka prasībām pret potenciālajām eirozonas dalībvalstīm jābūt pēc iespējas augstākām,» apskatā teikto citē laikraksts.
Pētījuma autori norāda, ka Baltijas valstis uzvedušās tā, it kā tās jau būtu pievienojušās eirozonai un tajās vērojamās problēmas, piemēram, augstā inflācija, lēmumu pieņēmējus vedinās domāt, ka tieši tāpat uzvedīsies arī citas jaunās dalībvalstis, līdz tās būs iekļāvušās eirozonā.
"Goldman Sachs" eksperti pētījumā atzīmē, ka Latvija lepojas ar ļoti strauju iekšemes kopprodukta pieaugumu - pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 31,6 %, taču eksperti norāda, ka tas audzis milzīgā patēriņa dēļ, kas «ir novedis līdz tādam tekošā konta deficītam, kas attīstītās valstīs līdz šim pat nebija iedomājams.»
Šajā kontekstā "Goldman Sachs" norāda, ka tikai Latvijā, mēģinot samazināt kārtējo maksājumu konta deficītu, kā risinājums varētu tikt izmantota valūtas kursa režīma maiņa - ļaujot latam attiecībā pret eiro svārstīties lielākā nekā šobrīd Latvijas Bankas noteiktajā 1% diapazonā.
Pēc pētījumā atzītā, šī maiņa varētu izraisīt nacionālās valūtas devalvāciju, kas it sevišķi smagi skartu kredītus ņēmušos. Šī iemesla dēļ Latvijas valdība valūtas kursa režīma maiņu neizvēlēšoties kā pirmo risinājumu, taču ar laiku apstākļi varot spiest veikt arī šādu soli, "Goldman Sachs" ekspertu rakstīto atreferē avīze.
DB atgādina, ka Latvijas Banka ir stingri pateikusi, ka lata devalvācijas nebūs, turklāt minējusi, ka devalvācija Latvijas ekonomikai būtu «inde», nevis «zāles».