„Hansabanka”: sabalansētai attīstībai nepieciešama visu tirgus dalībnieku mērķtiecīga rīcība

Valdībai nepieciešams ievērot stingrāku fiskālo politiku, piemēram, veidojot bezdeficīta budžetu. Uzņēmumiem vairāk uzmanības jāvelta inovāciju stimulēšanai un produktivitātes celšanai, lai mazinātu atkarību no darbaspēka trūkuma. Iedzīvotājiem, aizņemoties naudu, nepieciešama rūpīga risku novērtēšana, kā arī jāveido uzkrājumus un jāiegulda līdzekļi izglītībā un prasmju attīstīšanā. Bankām jāīsteno salīdzinoši konservatīvāka kredītpolitika,  rūpīgi vērtējot klienta kredītu mērķus un klientu iespējamos nākotnes ienākumus, norādīts pētījumā. Hansabankas analītiķi prognozē, ka IKP pieaugums 2006. gadā būs sasniedzis aptuveni 11.5%. Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs, valdes loceklis Toms Siliņš: „Ņemot vērā arvien vairāk jūtamu vietējā darbaspēka trūkumu, turpmākā ekonomikas attīstība galvenokārt ir atkarīga no produktivitātes pieauguma. Tādēļ joprojām uzskatām, ka IKP pieauguma tempi samazināsies līdz 8.5-9.5% 2007. gadā un 7-8% 2008. gadā. Tas ir vēlamais scenārijs, kas mazinās pārkaršanas risku nelabvēlīgo ietekmi. Ekonomikas palēninājums varētu kļūt pamanāms 2007. gada otrajā pusē, kad jaudu (īpaši darbaspēka, ja neatvieglos imigrāciju) trūkums kļūs izteiktāks.”2006.gadā straujā attīstība lielā mērā bija balstīta uz negaidīti lielu nodarbinātības pieaugumu (2006.g. 9 mēnešos par 4.8% pret attiecīgo periodu pērn), kamēr produktivitātes pieauguma tempi palēninājās. Reālas neto algas pieaugums (15.4% gada laikā) bija daudz straujāks nekā produktivitātes kāpums, un šo pieaugumu starpība palielinājās no aptuveni 1 procentpunkta 2005. gadā līdz 10 procentpunktiem 2006.g. 3. ceturksnī. Kā Hansabankas analītiķi norādījuši jau agrāk, šāda tendence palielina inflācijas riskus un mazina Latvijas konkurētspēju.Nesabalansētība ekonomikā pieaug. Attīstība balstās galvenokārt uz iekšējo pieprasījumu, imports turpina augt strauji, kamēr eksporta pieauguma tempi (lai gan vēl arvien augsti) samazinās. Galvenais risks ekonomikai ir rekordaugsts tekošā konta deficīts (t.i. Latvija tērē vairāk nekā nopelna). 2006.g. 3.ceturksnī tekošā konta deficīts bija negaidīti augsts – 24.2% no IKP – un pastāv risks, ka tas potenciāli var samazināt ārvalstu investīciju ieplūdi. Tas, savukārt var izraisīt Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, sadārdzinoties finanšu resursiem. Straujie kreditēšanas apjoma pieauguma tempi, ekspansīva fiskālā politika, patērētāju un uzņēmumu pārliekais optimisms nesola drīzu tekošā konta deficīta samazināšanos.Inflācija saglabājas augsta un nav gaidāms, ka tā strauji samazināsies. Ražotāju cenu inflācija (t.i. ražošanu izmaksu kāpums) pieauga pat par 13.2% 2006.gada laikā. Tas varētu būtiski ietekmēt ne tikai patēriņa cenu kāpumu nākotnē (caur dārgākām precēm un pakalpojumiem), bet arī atstāj būtisku efektu uz konkurētspēju (caur eksporta cenām) un tekošā konta deficītu. Hansabankas analītiķi paaugstinājuši savu patēriņa cenu inflācijas prognozi līdz 6.2-6.6% 2007.gadā (iepriekš 5-5.6%) un līdz 4.9-5.4% 2008.gadā (iepriekš 4.2%). Inflācija būs vienīgais faktors, kas tuvākajos gados liegs trijām Baltijas valstīm pievienoties eirozonai. Ātrākais iespējamais eiro ieviešanas datums Baltijā ir 2010.gads. Ņemot vērā pašlaik augsto inflāciju, Latvijai reālāks eiro ieviešanas termiņš varētu būt 2011.-2012.gads.Papildu informācija:Ivars SvilānsAS „Hansabanka“ preses sekretārsTel.: 7444561; mob. 29454411