Latvijā un Igaunijā IKP pieaugums nākamā gada līdz divu gadu laikā varētu īslaicīgi nokristies zem ilgtspējīgā līmeņa, kas ir 6-8% gadā, taču visu trīs valstu ilgtermiņa izaugsmes iespējas joprojām ir ļoti labas. 3.ceturksnī Latvijā IKP pieauguma temps varētu būt bijis 9-10% robežās pēc 11.1% pieauguma pirmajā pusgadā. Savukārt Lietuva, šķiet, iet pārējo Baltijas valstu pēdās un IKP pieaugums 3.ceturksnī jau negaidīti pārsniedza divciparu robežu (10.8%), saskaņā ar provizoriskajiem datiem.
Visizteiktākā makroekonomiskā nesabalansētība vērojama Latvijā, tāpēc te visaktuālākā ir nepieciešamība valdībai veikt korekcijas pasākumus. Tas ir jādara ļoti uzmanīgi, nav vēlama pieauguma pārāk strauja samazināšanās, jo negatīvās tendences varētu sasniegt bīstamu kritisko masu un izraisīt tālāku izaugsmes lejupslīdi. Kaut arī izaugsmes piebremzēšanās jau sākusies, Latvijas valdībai jāturpina veikt ekonomikas sabalansēšanas pasākumus, turpinot ierobežot valsts izdevumus un optimizējot to struktūru. Kaut arī budžetā šogad un nākamgad ieplānots neliels pārpalikums, fiskālā politika joprojām ir ekspansīva un valsts pamatbudžetā ir deficīts. Vienlaikus no pieprasījuma ierobežošanas jāpārvieto uzsvars uz piedāvājuma pusi, jo īpaši eksporta veicināšanu. Taupības pasākumi ir nepieciešami, taču tie vieni paši nevar nodrošināt ilgstošu un strauju labklājības pieaugumu. Turklāt taupība nedrīkst izpausties tikai kā šobrīd nenoliedzami nepieciešamā algu kāpuma tempu mazināšana, ir jāpalielina valsts sektora darbības efektivitāte.
Šī gada otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme joprojām bija ļoti nesabalansēta un lielā mērā šīs tendences turpinājās arī trešajā ceturksnī. Taču ir skaidri redzams, ka tieši šobrīd ekonomikā notiek pavērsiens mērenākas izaugsmes virzienā. Mazumtirdzniecības un importa pieauguma tempi augustā būtiski samazinājās. Visvairāk tas skāris ilglietošanas patēriņa preces, tā jauno automobiļu reģistrācijas gada pieaugums kritās līdz 6%, pretstatā 90% janvārī.
Atslābuma pazīmes joprojām neredz darba tirgū, algu pieauguma temps un vakanču skaits ir ļoti lieli. No vienas puses, tas liek uzņēmumiem ieguldīt darba ražīguma paaugstināšanā. No otras puses, izmaksu pieaugums vissāpīgāk skar tieši apstrādes rūpniecību, kas ir galvenā eksportējošā nozare un no kuras atkarīga izaugsmes turpināšanās iekšzemes pieprasījuma lejupslīdes gadījumā. Jāatzīmē, ka emigrācijas iespējas neļaus būtiski samazināties spiedienam darbaspēka tirgū, ja vien IKP pieaugums nesaruks ļoti strauji.
Diemžēl tuvāko mēnešu laikā sagaidāms jau tā ļoti augstu līmeni sasniegušās inflācijas (septembrī gada inflācija: 11,4%) pieaugums, ko noteiks gan ārējie faktori (pasaules graudu cenu kāpums, gāzes cenas), gan ļoti spēcīgās inflācijas gaidas. Tāpēc nākamā gada pirmajā pusē inflācijas līmenis būs ļoti augsts. Taču nākamajā vasarā, mazinoties pārtikas cenu kāpuma ietekmei uz gada rādītājiem un vājinoties iekšzemes pieprasījumam, inflācija nozīmīgi saruks.
Lielu satraukumu radījušais tekošā konta deficīts šogad vēl būs lielāks par pērn reģistrēto, jau tobrīd ilgstoši neuzturamo līmeni, sasniedzot ap 24-26%. Taču jau 3.ceturksnī deficīts visdrīzāk ir samazinājies, par to liecina lēnāks importa pieaugums augustā un šis process varētu turpināties 4.ceturksnī. Nākamajos gados tekošā konta deficīts turpinās pakāpeniski sarukt, ja tāda būs ekonomikas pieauguma piebremzēšanās. Negatīvo ziņu plūsma par norisēm Latvijas ekonomikā turpina piesaistīt pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanību, taču tendenču maiņa ekonomikā ir sākusies un tas mazinās nelabvēlīgo informācijas fonu. Pateicoties Ziemeļvalstu banku lielajai lomai ekonomikā, Latvijas ekonomika saņems finansējumu arī nākotnē, kaut arī tas var kļūt dārgāks.
Tālākā nākotnē finanšu tirgus stabilitāte būs atkarīga no tā, kā tiks koriģēta ekonomikas nesabalansētība. Galvenie riski, kas varētu izraisīt straujās piebremzēšanās scenāriju, ir politiskā nestabilitāte, kā arī krass patērētāju pesimisma pieaugums un tā izraisīta nekustamā īpašuma tirgus apstāšanās. Negatīvo scenāriju varētu veicināt arī ārējai tirdzniecībai līdz šim labvēlīgo pasaules tirgus cenu tendenču maiņa — Latvijas eksporta cenas pēdējā gada laikā ir augušas gandrīz par 10%punktiem straujāk nekā importa cenas. Riskus palielina arī triju Baltijas valstu ciešās tirdzniecības saites, kuras bijis IKP pieaugumu stimulējošs faktors reģiona straujas izaugsmes periodā.
Pasaules ekonomikas pieaugums šogad un nākamgad visdrīzāk būs samērā spēcīgs, taču vairs nebūs tik straujš kā iepriekšējo trīs gadu laikā. Jāatzīmē, ka tieši dinamiskā pasaules ekonomika radījusi augstu pieprasījumu un cenas Latvijas eksportētājām precēm — koksnei, pārtikai, metāliem. Izaugsmi Latvijā noteikti atbalstīs arī ļoti labā ekonomiskā situācija mums svarīgajās Ziemeļvalstīs un NVS.
Rezumējot jānorāda, ka Latvijas ekonomikas dinamika šobrīd ir sasniegusi lūzuma punktu un notikumi turpmākajos mēnešos noteiks, vai ekonomika sabalansēsies pakāpeniski vai arī šis process notiks strauji. Vienlaikus jāatzīmē, ka pat pakāpeniskas piebremzēšanas scenārijā dažas iekšzemes pieprasījuma nozares cietīs no ievērojamām pieprasījuma svārstībām: piemēram, ilglietošanas preču tirdzniecība, daži būvniecības sektori. Kopš pievienošanās ES sabiedrība ir baudījusi ļoti strauju dzīves līmeņa pieaugumu. Lai tas turpinātos, valdībai un privātajam sektoram ir steidzami jāpaveic virkne sarežģītu uzdevumu, nodrošinot ekonomikas attīstības pāreju kvalitatīvi jaunā līmenī. Sabiedriskajā sektorā vissvarīgākie ir efektivitātes uzlabošana, kā arī stimulu maiņa privātajam sektoram, uzlabojot nodokļu sistēmu. Privātajā sektorā tie ir investīcijas eksporta sektoros, pāreja no īstermiņa uz ilgtermiņa domāšanu, darba ražīguma celšana, inovatīva uzņēmējdarbība.
Papildus informācija:
Ivars Svilāns,
AS „Hansabanka” preses sekretārs:
tel. 7444561, 29454411
[email protected]