Kā liecina pētījuma rezultāti – 76% iedzīvotāju uzskata, ka tieši valsts ir atbildīga par pensiju izmaksām, savukārt, 24% aptaujāto domā, ka valstij ir tikai jāveicina iedzīvotājos vēlme veikt uzkrājumus un par nodrošinātām vecumdienām jāparūpējas katram pašam. Tajā pašā laikā, uzkrājumus vecumdienām vai nebaltām dienām veic 52% respondentu, 33% uzkrājumu nav, bet drīzumā plāno sākt uzkrāt, taču 15% uzkrājumus nekad nav veikuši un nedomā tos veikt arī turpmāk.
Pētījums atklāj, ka 77% aptaujāto patlaban neveic iemaksas pensiju 3. jeb brīvprātīgajā līmenī, no kuriem 62% tās neplāno veikt vispār. Zināmā mērā tas skaidrojams ar iedzīvotāju lielajām bažām par kapitāla vērtību nākotnē, proti, 91% aptaujāto satrauc fakts, ka uzkrātā nauda nākotnē varētu zaudēt savu vērtību, un 42% iedzīvotāju kā galveno kavēkli uzkrājumu veidošanai atzīmē neticību, ka uzkrātais kapitāls saglabās pirktspēju, kad būs nepieciešamība to izmantot. 27% respondentu norāda, ka viņiem nav brīvu līdzekļu, lai veiktu uzkrājumu, taču 15% aptaujāto uzskata, ka uzkrājumus traucē veikt pārāk biežā valsts politikas maiņa uzkrājumu veidošanā un pensiju jomā.
Respondentu domas dalās jautājumā par to, kā rīkoties ar 3. pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem, ja tādi būtu, sasniedzot 55 gadu vecumu, kad tos drīkst gan izņemt skaidrā naudā, gan atstāt kontā līdz pensijas vecumam – 43% aptaujāto naudu atstātu kontā līdz pensijas „stāža” iegūšanai, 34% – naudu noteikti izņemtu, bet 23% – daļu naudas izņemtu, bet daļu paturētu līdz pensijas vecumam.
Interesanti, ka 75% aptaujāto ir pārliecināti, ka, ja valsts radītu ievērojamas nodokļu atlaides kapitālam (piemēram, samazinātu IIN vai VSAOI), kas tiek novirzīts uzkrājumiem, piemēram, pensiju fondam, tas viņus veicinātu veikt uzkrājumus. Turklāt, iedzīvotāju uzticību 1. un 2. pensiju līmenim vairotu pensiju fondā esošo uzkrājumu apdrošināšana, ko atbalsta 61% aptaujāto, taču 79% respondentu pārliecību par 1. un 2. pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu drošību sekmētu fonda nodrošināšana ar zeltu.
Aptaujātie respondenti uzskata, ka uzkrājumu veidošanai vecumdienām vai nebaltām dienām no darba algas vajadzētu katru mēnesi novirzīt vidēji 14%. Tomēr, tikai 13% aptaujāto domā, ka skaidras naudas uzkrājumi ir labākā alternatīva pensijām, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, – par galveno nākotnes ekonomiskās drošības „spilvenu” minot personīgo biznesu, no kā būtu iespējams saņemt dividendes, uz ko norāda 34% iedzīvotāju, bet 27% kā labāko risinājumu min ieguldījumus dārgmetālos, taču 15% – investīcijas nekustamajos īpašumos.
Tāpat, pētījums atklāj iedzīvotāju viedokli par to, kādai būtu jābūt minimālajai pensijai valstī, kas būtu jānodrošina katram iedzīvotājam neatkarīgi no viņa veiktajām iemaksām dzīves laikā – vidēji 336 latiem mēnesī.
„Pētījums skaidri norāda uz iedzīvotāju bažām, dažbrīd pat neticību, uzkrātā kapitāla vērtības saglabāšanai nākotnē. No vienas puses, tas nav nekas pārsteidzošs, jo notikumi starptautiskajos valūtu tirgos skaidri norāda, cik strauji nauda zaudē savu vērtību. No otras puses, šim viedoklim vajadzētu kalpot kā signālam valsts varai – par to, ka bez iedzīvotāju uzticības mandāta finanšu instrumentiem – atbalsts pensiju sistēmai nav sagaidāms. Aptauja uzrāda, ka cilvēki pārsvarā (83%) neatbalsta pensijas vecuma palielināšanu, tātad, nav uzticības pensiju sistēmas reformām. Tāpēc būtu sevišķi svarīgi domāt par pasākumiem, kas varētu veicināt šīs uzticības radīšanu un atbalstu,” secina Goldinvest Asset Management pārstāvis Pēteris Avotiņš.