Grozījumi paredz, ka kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem varēs sniegt tikai komersanti, kas saņēmuši licenci. Prasība saņemt licenci neattieksies uz bankām, kā arī komersantiem, kas piedāvā slēgt patērētāja kreditēšanas līgumus savu preču vai pakalpojumu iegādei, nepiesaistot trešās personas finansējumu.
Paredzams, ka licenci izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva vismaz 1000 latu apmērā.
Ar iecerētajām izmaiņām plānots uzlikt arī jaunus tiesiskus pienākumus kredītu devējiem, nosakot pienākumu uzņemties papildu atbildību un iesaistīties strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja likumīgās prasības saistībā ar preci vai pakalpojumu, kuras iegādei ņemts kredīts.
Likumprojekts nosaka arī noteiktos gadījumos tiešu kredīta devēja pienākumu izvērtēt patērētāja spējas atmaksāt kredītu pirms kredīta izsniegšanas vai kredīta summas palielināšanas līguma darbības laikā, kā arī nosaka patērētāja atteikuma tiesības no noslēgtā kreditēšanas līguma un šo tiesību realizēšanas noteikumus.
Papildus grozījumos tiks noteikts, ka līgumsoda apmēram ir jābūt proporcionālam patērētāja kreditēšanas līgumam un, līgumsoda proporcionalitāti vērtējot, tiks ņemti vērā līguma neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radītie zaudējumi u.c. apstākļi.
Grozījumi tiks veikti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumā Par nodokļiem un
nodevām. Ar tiem arī tiks pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par patēriņa kredītlīgumiem.
Likumprojekti vēl jāapstiprina Saeimā. Vēl būs nepieciešams izdot jaunā redakcijā Ministru kabineta noteikumus
par patērētāja kreditēšanas līgumu, kā arī līdz šā gada 1.novembrim
jāizstrādā un jāiesniedz valdībai noteikumi, nosakot licences izsniegšanas,
anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas likmi
un tās maksāšanas kārtību.