SEB turpmākā attīstība Latvijā vairs nebūs vērsta uz lielākās tirgus daļas iekarošanu, bet gan uz kvalitāti, uzsvēra A.Falkengrēna. "Latvijas tirgus joprojām ir ļoti interesants, un šeit joprojām ir ļoti daudz iespēju," pauda SEB prezidente, kas Rīgā ar SEB Unibankas vadību pārrunāja biznesa plānu nākamajiem gadiem. Kā signāls tam, ka Zviedrijas mātesbanka biznesu Latvijā uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu, būšot bankas nosaukuma maiņa uz SEB. "Tā ir ziņa mūsu klientiem, ka grupai Latvijā ir ilgtermiņa mērķi," uzsvēra A.Falkengrēna. Runājot par valdības īstenotajiem pretinflācijas pasākumiem, viņa atzina, ka tie ekonomikai nākuši par labu, taču daži lēmumi bijuši novēloti. Pēc SEB prezidentes teiktā, banka turpinās īstenot "piesardzīgu" kreditēšanas politiku, uzmanīgi vērojot situāciju, lai tās attīstība nebūtu tik strauja kā iepriekš. Pašreizējo Latvijas nestabilo ekonomisko situāciju viņa uzskata par iespēju piedāvāt klientiem jaunus produktus, piemēram, ieguldījumus. "SEB grupa ir ieguldījusi lielas investīcijas katrā no Baltijas valstīm, un līdz ar to sagaidījām no tām lielāku atdevi, taču tagad mēs koncentrēsimies uz kvalitāti, nevis kvantitāti," SEB turpmāko politiku Dienai raksturoja A.Falkengrēna.
Latvijas tirgus kredītspēja pēdēja gada laikā ir pasliktinājusies, ko atzīst arī uzraugošās iestādes. Kāda ir situācija SEB?
Mums ir izveidotas rezerves 1 miljarda kronu apjomā, un kopš 2006.gada mēs šo summu neesam palielinājuši. Mēs rūpīgi analizējam visu savu kredītportfeli, taču neesam novērojuši nekādu situācijas pasliktināšanos. Starp mūsu klientiem nav tādu, kas pārtrauktu pildīt savas saistības. Protams, mums ir liels satraukums par to, ka tas var notikt un ka ekonomiskā lejupslīde Baltijas valstīs varētu būtu straujāka. SEB grupai ir izveidoti tā saucamie kolektīvie uzkrājumi, kas domāti tam, lai segtu zaudējumus, ja tādi rādīsies. Mēs esam ļoti piesardzīgi, tāpēc arī speram šo soli. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka pašreiz mūs ļoti apmierina kredītportfeļa kvalitāte.Kāda varētu būt SEB rīcība, ja situācija pasliktināsies?
Manuprāt, mēs visi esam sagatavoti tam, ka varētu iestāties arī nedaudz sliktāki laiki. Tajā pašā laikā Latvijas centrālās bankas fiskālā politika visu šo laiku ir bijusi ļoti pārdomāta un, cerams, sliktākais scenārijs nepiepildīsies.
20% grupas peļņas nodrošina operācijas Baltijas valstīs, bet tikai 11% no peļņas nodrošina kredītportfelis. Tas ir svarīgi. Tā nav liela daļa, ar to var tikt galā. Baltijas valstīs nav tādu kredītu, kas sagādātu mums problēmas. Mēs pastāvīgi veicam tā sauktos stresa testus un modelējam situācijas, un šāds jautājums pašreiz nav aktuāls.
Ja sliktākie laiki tomēr iestāsies, vai pieļaujat iespēju "sliktās" kredītportfeļa daļas pārdot?
SEB nemēdz strādāt tādā veidā. Mēs nepārdodam kredītportfeļus, un priekš man tas ir ļoti nereālistisks jautājums. Katrs kredīts, ko mēs izsniedzam, ir individuāls, un, mūsuprāt, kredītportfelis izskatās labi.
Cik lielā mērā šogad varētu sadārdzināties kredītresursi?
Visām bankām līdzekļu piesaistes izdevumi pieaug, un loģiski, ka to izjutīs arī patērētāji. Taču pagaidām konkurence starp bankām ir diezgan liela, turklāt Ziemeļvalstu bankas nepiedzīvo strauju finansējuma sadārdzināšanos kā, piemēram, Amerikas bankas. Bet mēs jau pašreiz zinām, ka izmaksas pieaugs, un, protams, tas atspoguļosies arī attiecībā uz klientiem.