FKTK Dienu informēja, ka uz pērnā gada beigām šis īpatsvars veidoja 6,8%, bet uz šā gada pirmā ceturkšņa beigām - 9,1%.
Komentējot jaunākos datus, komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane pauž viedokli, ka Latvijas bankas ir gatavas šādai situācijai, un to rādot gan izveidoto uzkrājumu līmenis, gan regulāra datu analīze un banku individuālais darbs ar katru klientu.
Bankas, ievērojot piesardzības principu savā darbībā, šā gada otrajā ceturksnī ir palielinājušas uzkrājumu apjomus nedrošajiem kredītiem kopumā par 15%, un tagad uzkrājumu līmenis ir sasniedzis 0,7% no nebankām izsniegto kredītu kopsummas. 2008.gada sākumā šis rādītājs bija ap 0,6%.Latvijas banku sistēmā otrajā ceturksnī aktīvi ir pieauguši par 5,4%. Izsniegto kredītu apjoms vidēji audzis par 5%, lielākais izsniegto kredītu apjoma pieaugums ir uzņēmējdarbībai – par 6,2%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis par 2%. Piesaistīto noguldījumu apjoms kopumā audzis par 8%, liecina FKTK dati.
Arī, neskatoties uz uzkrājumu pieaugumu nedrošajiem kredītiem, banku peļņa ir bijusi 162,9 miljoni latu. Tā kā uzkrājumu pieauguma temps ir bijis straujāks nekā peļņas samazinājums, tad var secināt, ka banku peļņa būtu bijusi pat lielāka, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem, proti, 187 miljoni latu, secina komisija. Kā uzskata I.Krūmane, vidējā kapitāla atdeve Latvijas bankās, kas otrajā ceturksnī bijusi 17,7%, globālās finanšu krīzes apstākļos ir augsts rādītājs. Kapitāla pietiekamības vidējais rādītājs Latvijas bankās ir 12,2%, tātad Latvijas bankām tas vairāk nekā pusotru reizi pārsniedz minimālo kapitāla pietiekamības prasību ES – 8%. Tāpat Latvijas bankām ir augsta likviditāte – 51% (normatīvs ir 30%).