"Diemžēl iepriekšējā Saeima neizmantoja tās iespējas, ko deva viens salīdzinoši labs gads ekonomikā, proti, 2010.gada otrā puse un 2011.gada sākums. Pasaulē ekonomika auga, un Latvija varēja vismaz nodokļu jomu sakārtot. Diemžēl, kad tika veidots 2011.gada budžets, nekas tajā būtiski netika mainīts. Tagad esam jau krietni grūtākā situācijā. Nekādas būtiskas pārmaiņas nodokļos pašlaik nevaram veikt. Latvijā būtu nepieciešams, lai nodokļi darbaspēkam tiek samazināti, bet budžetam naudu vajag. Ja samazināsim šos nodokļus, tad tas tomēr būs ļoti riskanti un varam nonākt situācija, ka naudas trūkst," sacīja Kazāks.
Viņš arī norādīja, ka viens no veidiem, kur rast papildu ieņēmumus, būtu atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet tas palielinātu inflāciju un tas savukārt nozīmē, ka Latvija, visticamāk, nevarētu izpildīt cenu stabilitātes kritēriju eiro ieviešanai. "Visticamāk, šīs likmes pacelt var tikai 2014.gadā. Taču šādā gadījumā ir jāizveido arī kompensācijas mehānisms mazāk aizsargātām sabiedrības grupām," paskaidroja Kazāks.
Vēl viena iespēja, kā rast ieņēmumus konsolidācijai un darbaspēka nodokļu samazināšanai, pēc Kazāka teiktā, būtu nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana, taču arī šeit nepieciešamās administratīvā mehānisma izmaiņas nav veiktas, lai to varētu izdarīt no nākamā gada un, visticamāk, labākajā gadījumā to varēs darīt no 2013.gada, jo ir jāizdomā, kā un kādus atvieglojumus sniegt, piemēram, pensionāriem.
Kazāks piebilda, ka ir arī jāsamazina ēnu ekonomika, bet šajā gadījumā nevar nākamā gada budžetā ierakstīt precīzu skaitli, par cik miljoniem tā tiks samazināta. "To nav iespējams skaidri zināt. Līdz ar to devumu no ēnu ekonomikas samazināšanas varēs ņemt vērā tikai 2013.gada budžetā," pastāstīja Kazāks.
Viņš arī uzsvēra, ka nevarēs pateikt, kur tieši ņemt vienu miljonu un kur otru – tas ir jālemj attiecīgām ministrijām, jo tām detaļās jāpārzina nozaru naudas plūsmas un neefektivitātes, ieguvumi no strukturālām reformām.
Vienlaikus viņš piemetināja, ka, piemēram, vairāk nekā 400 miljoni latu ir dažādiem sociālajiem pabalstiem. "Ir jautājums – vai šo naudu varam izmantot efektīvāk. Varbūt vismaz daļa pabalstu ir jāpiesien kaut kādiem nosacījumiem, piemēram, bērnu pabalstu izmaksāt tikai tad, ja bērni iet skolā, un tā motivēt vecākus rūpēties par bērniem, lai viņi kļūst par izglītotiem cilvēkiem, kas spēj labāk iejusties darba tirgū un strādāt labāk apmaksātu darbu," klāstīja Kazāks.
Tāpat viņš piebilda, ka otra pozīcija – apmēram miljards latu – tiek izmantots dažādās subsīdijās un dotācijās. "Iespējams, ka tur arī kaut ko var atrast. Šajā gadījumā jautājums ir atkal par valsts reģionālo attīstību. Patlaban pēc tautas skaitīšanas datiem iznāk, ka mums ir par 200 tūkstošiem cilvēkiem mazāk. Vai tiešām mums šādā gadījumā administratīvo struktūru vajag tik sadrumstalotu," sacīja Kazāks.