Uz jautājumu, kā Latvija parādos atdos lielās summas - 2014. gadā 872 miljonus latu, bet 2015. gadā - 933 miljonus latu, Krastiņš norāda, ka turpmāk "aizņemsimies un atdosim". Kamēr nebūšot citu ieņēmumu, piemēram, no privatizācijas, tā tas turpināšoties, un parāds būs. Varot gan cerēt, ka augs ekonomika un parāds pret iekšzemes kopproduktu samazināsies.
Turklāt, aizņemoties tirgū, maksāsim vairāk nekā par šiem oficiālajiem Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības aizņēmumiem. Svarīgi, kā Latviju 2014. un 2015.gadā vērtēs finanšu tirgi. Tas, ka mēs neatkarīgi dzīvosim, ir pasaciņas. Katru dienu tirgiem būs jāpierāda, ka esam uzticams partneris, ka zinām, ko darām, veidojam izpildāmus budžetus," uzsvēra bijušais politiķis.
Viņš piekrīt, ka Latvija zem lupas būs visu laiku un jautājums esot - cik maksāsim par aizņēmumiem. "Mani satrauc pērnā gada beigu amatpersonu oficiālie paziņojumi, ka tagad esam neatkarīgi, esam pabeiguši programmu un tagad dzīvosim. Būs grūtāk, pašiem sevi būs jākontrolē. Lai gan, ņemot vērā jauno fiskālo ietvaru, tāpat Latviju kontrolēs no ārpuses. Kā Eiropas Savienība Latviju nokritizēs, tā arī finanšu tirgus noreaģēs," skaidro Krastiņš.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrs Andris Vilks pēc 2012. gada budžeta iesniegšanas Saeimā atzīmējis, ka Latvija no 22. decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību. Pērnā gada nogalē līdz ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes lēmumu Latvija noslēdza starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses. Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma programma savukārt formāli noslēdzās šā gada 20. janvārī, jo EK aizdevums tika saņemts mēnesi vēlāk nekā no SVF.