Kreditēšanas kompānijas "GE Money" valdes loceklis Viktors Toropovs aģentūrai BNS norādīja, ka šobrīd ir sarežģīta situācija valsts ekonomikā kopumā, kas atspoguļojas arī patēriņa kredītu pieprasījumā.
Viņš atzīmēja, ka arī tirgus dalībnieki atbilstoši apstākļiem un valdības ieviestajām likumu prasībām ir pārskatījuši savu aizdevumu izsniegšanas politiku un ieviesuši stingrākus mehānismus klienta maksātspējas un risku izvērtēšanai, tajā skaitā arī "GE Money".
"Tādēļ, ja parasti decembrī svētku tēriņu dēļ patēriņa kredītu pieprasījums salīdzinoši ar pārējiem gada mēnešiem pieaug divas un pat trīs reizes, tad šogad pieprasījums ir salīdzinoši mazāks. Bet līdztekus inflācijai un patēriņa cenu kāpumam palielinājusies vidējā izsniegto kredītu summa," sacīja Toropovs, norādot, ka vidējā izsniegto kredītu summa augusi par 30% salīdzinājumā ar 2006.gada nogali, bet salīdzinājumā ar pārējiem 2007.gada mēnešiem - par 10-15%.
Viņš arī norādīja, ka vidējā kredīta summa decembrī, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem, palielinās par 5-10%.
Toropovs atzina, ka mērķi, kādiem cilvēki izvēlas patēriņa kredītu Ziemassvētkos, ir palikuši nemainīgi - tā ir sadzīves tehnika ģimenei (veļas mašīnas, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas u.tml.) un mājas elektronika (datori, televizori, mobilie telefoni, videokameras u.tml.), kā arī dažādas preces un pakalpojumi Ziemassvētku dāvanām.
Viņš arī norādīja, ka klienti pēdējā laikā ir kļuvuši atbildīgāki pret saviem aizņēmumiem un, ja rodas sarežģījumi ar kredīta atmaksu, klienti arvien vairāk par to savlaicīgi cenšas informēt kompāniju, lai kopīgi varētu atrast labāko risinājumu. "Agrāk daudz vairāk cilvēku slēpās no kredītdevēja," piebilda "GE Money" pārstāvis.
Savukārt "Hansabankas" Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače aģentūrai BNS atzina, ka bankas klientu pieprasījums pēc patēriņa kredītiem kopumā atkārto iepriekšējo gadu tendences. "Jūtams pieprasījuma pieaugums nav vērojams, jo patērētāji, ņemot vērā pretinflācijas aktivitātes, kļuvuši apdomīgāki, varbūt nogaidošāki. Arī katrs patēriņa izsniegšanas gadījums tiek izvērtēts arvien nopietnāk, lai piešķirtie kredīti nekļūtu par nepanesamu nastu klientiem," viņš sacīja.
"Hansabankas" Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs arī atzīmēja - lai gan bankas izsniegto patēriņa kredītu vidējā summa ir nedaudz pieaugusi - no 1500 latiem 2006.gadā līdz 1600 latiem šogad -, kopumā vidēji mēnesī izsniegto patēriņa kredītu skaits nav būtiski pieaudzis.
"Gada nogalē interese par patēriņa kredītiem, protams, vienmēr pieaug - īpašs pieaugums decembrī ir nomaksas pakalpojumam. Tas saistīts gan ar dāvanu iegādi tuviniekiem, gan ar to, ka gada noslēgumā cilvēki nolemj īstenot arī paši savus sapņus," sacīja Čače.
Viņš arī norādīja, ka vidējās patēriņa kredītu summas un mērķis ir atkarīgas no produkta. "Hansabankas" patēriņa kredītam, kurš tiek izvēlēts kādam nopietnākam mērķim, piemēram, ceļojumam vai remontam, tie ir vidēji 1600 latu, savukārt preču iegādei tie ir 300-400 latu.
Kreditēšanas kompānijas "Baltijas izaugsmes grupa" (BIG) valdes priekšsēdētājs Juris Pūce aģentūrai BNS atzina, ka šogad decembrī kompānija saskaras ar lielāku pieprasījumu pēc kredītiem nekā pērn šajā laikā, taču arī BIG darbības apjomi šā gada laikā ir būtiski pieauguši, tādēļ nav iespējams objektīvi vērtēt sezonālo iespaidu.
Pēc Pūces teiktā, tradicionālo patēriņa kredītu vidējās summas Ziemassvētku iepirkšanās sezonas laikā samazinās - BIG izsniegtajiem kredītiem tās ir nedaudz virs 500 latiem, turklāt nav pieaugušas salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali. Kopumā vidējā BIG vienam aizņēmējam izsniegtā kredīta summa ir aptuveni 750 latu.
"Ja pārējā gada laikā BIG aizdevumus klienti pārsvarā izmanto lielākiem ieguldījumiem - mājokļa remontam un labiekārtošanai, mēbeļu, tehnikas iegādei, kā arī ceļojumu un auto iegādes finansēšanai, tad Ziemassvētku laikā aizņēmumu mērķiem lielākā skaitā pievienojas arī salīdzinoši mazāki pirkumi, kuru vidū var būt arī balles kleitas un dāvanas tuviniekiem. Protams, iecienītāki kļūst arī ziemai specifiskie ceļojumi uz slēpošanas kūrortiem vai siltajām zemēm," stāstīja Pūce.
Viņš arī atzīmēja, ka patēriņa kreditēšanai neapšaubāmi ir pietiekoši liels potenciāls - ja, piemēram, hipotekārās kreditēšanas pieaugums ir stipri piebremzēts, tad patēriņa aizdevumu jomā šāda situācija vēl nav vērojama.
"Protams, arī šajā jomā izaugsmes tempi būs pieticīgāki, arī šajā jomā tie būs arī atkarīgi no valsts ekonomikas attīstības kopumā, tomēr prognozējam, ka nākamgad patēriņa kreditēšanas pieaugums pārsniegs hipotekāro kredītu tirgus izaugsmi," prognozēja BIG valdes priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, lai bremzētu inflāciju, valdība maijā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā vai jūlijā.