Salīdzinājumā ar atbilstošu triju mēnešu posmu gadu iepriekš Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir sarucis par 2,2%. Ceturksni iepriekš kritums gada izteiksmē bija 1,5%, tomēr ir jāņem vērā tā dēvētie bāzes faktori. Proti, pērn ziemā Latvijas ekonomika bija sasniegusi savu vēsturiski augstāko punktu, un Covid-19 savu negatīvo ietekmi bija atstājis vien marta otrajā pusē. Turklāt līdz šim lielākā saslimstība ar Covid-19 tika sasniegta tieši šā gada ziemā, un tad arī ekonomika tika pakļauta vislielākajiem ierobežojumiem. Tādējādi, raugoties no saslimstības izplatības viedokļa un saistībā ar noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, var uzskatīt, ka mūsu valsts tautsaimniecība turējusies salīdzinoši labi. Patlaban ierobežojumi ir mīkstināti un ekonomiskā aprite uzņem apgriezienus, līdz ar to ir labas iespējas ātri atgūt daļu no iepriekšējā krīzes laikā zaudētā.
Straujš kāpums
Ņemot vērā tautsaimniecības aktivizēšanos, var izteikt minējumus, ka šobrīd aizritošais otrais ceturksnis solās būt ļoti veiksmīgs. Pērn pavasarī Covid-19 trieciena dēļ radās bažas, ka ekonomiskais kritums var ieslīgt krietnos divciparu procentu skaitļos, savukārt šogad situācija eksporta tirgos ir visai labvēlīga, kas veicina tālāku kāpumu mūsu valsts apstrādes rūpniecībā un droši vien labākus rādītājus arī tranzīta nozarē. Tā dēvētās kovidnaudas ietekmē rosīgi ir arī būvnieki, bet tirdzniecības nozari stiprina gan iepriekš aizturētais patēriņš, gan tā dēvētā helikopteru nauda – piešķirtie pabalsti gan ģimenēm ar bērniem, gan pensionāriem. Šī nauda jau ir nonākusi apritē un droši vien vainagosies arī labos mazumtirdzniecības datos.
Protams, jautājums ir par to, cik ilgstošu ietekmi atstās gan valdības izmaksātie pabalsti, gan jau minētais aizturētā patēriņa fenomens. Šajā ziņā ir jārēķinās ar to, ka pieauguma tempi varētu samazināties. Taču jaunākie nozares dati ir salīdzinoši iepriecinoši un liecina, ka martā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu laika posmu mazumtirdzniecības apjoms kāpis par 3,2%. No mazumtirdzniecības apakšnozarēm īpašas pieminēšanas vērts ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecības pieaugums specializētajos veikalos. Tur apjomi salīdzinājumā ar pērnā gada martu kāpuši par 41,2%. Tāpat ievērības cienīgu sniegumu demonstrēja mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība, apjomiem esot par 37,4% lielākiem nekā pērnā gada martā, kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība – kāpums par 15,9%. Kāpumu, visticamāk, var piedzīvot arī restorānu bizness, tomēr šī biznesa pienesums ekonomikai lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik drīz izdosies apvaldīt vēl aizvien straujo Covid-19 izplatību.
Dzen eksports
Saistībā ar iepriekšminēto jāpiebilst, ka šogad mūsu valsts ekonomikai ļoti labs palīgs ir bijis eksports, tā rezultātā augusi arī apstrādes rūpniecība, kura atkal ir kļuvusi par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Provizoriskie dati gan liecina, ka ražojošās nozares kopumā šā gada pirmajā ceturksnī pret atbilstošu laika periodu pērn piedzīvojušas kritumu par 1,3%, tomēr to sniegums ir visai dažāds. Piemēram, rūpniecības produkcijas kopējā izlaide šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaugusi par 3,6%, vēsta CSP. Te īpaša nozīme ir apstrādes rūpniecībai, kuras apjomi šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 2,7% lielāki nekā pērn atbilstošā laika posmā. Turklāt mazsvarīgi nav tas, ka šī tautsaimniecības sfēra uzņem apgriezienus un martā izaugsmes temps ir bijis straujāks nekā triju mēnešu kopējais rādītājs. Gada trešajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecībā fiksēts 3,8% vērts kāpums. Jāpiebilst, ka lielākā daļa no šajā sfērā saražotā tiek eksportēta, tādējādi mūsu ekonomiku no lielākas krīzes glābj ārvalstu tirgos iegūtā nauda. Apstrādes rūpniecības nozaru vidū ir tādas, kuras var lepoties pat ar divciparu procentu kāpumu gada laikā.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksnī visstraujākā izaugsme ir bijusi apģērbu ražošanā, kuras apjomi auguši par 22,4%, mēbeļrūpniecībā – par 20,9%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,3%. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana augusi par 12,9%, bet ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana – par 12,1% Runājot par kopējiem datiem, rādītājus uzlabojusi aukstāka ziema nekā pērn, tādējādi sekmējot elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares darbības mērogus. Šī arī ir viena no rūpniecības nozarēm, un gada pirmajā ceturksnī pret iepriekšējā gada pirmo triju mēnešu periodu tās darbības apjoms piedzīvojis kāpumu par 6,9%.
Koku burbulis
Liels atspaids Latvijas apstrādes rūpniecībai un arī kopējās ekonomikas noturēšanai pret ieslīdēšanu dziļā krīzē ir koksnes cenu lēciens pasaulē. Tomēr ir jārēķinās, ka jaunu cenu maksimumu sasniegšana nevar vilkties mūžīgi, jo cenu palielināšanās temps ir kļuvis traucējošs tiem, kas kokmateriālus patērē. To izjūt gan Latvijas patērētāji, kuri vēlas iegādāties kocinieku produkciju, gan noņēmēji eksporta tirgos. Tiek izteikti minējumi, ka cenas pieaugušas līdz līmenim, kas jau sāk kļūt par traucēkli jaunu mājokļu tirgus attīstībai. Sevišķi tas tiek attiecināts uz ASV, kur zāģmateriālu cenas sasniedz aizvien jaunus vēsturiskos rekordus un tādējādi pastarpināti sadārdzina kokmateriālus arī pārējā pasaulē. Šā gada 5. maijā zāģmateriālu cena Čikāgas preču biržā bija 4,84 reizes augstāka nekā pagājušā gada attiecīgajā datumā, tādējādi sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu. Cenas aug arī ārpus biržas, un ir bažas, ka, cenu pieaugumam turpinoties, mājokļu tirgus var piedzīvot kritumu. Arī pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas aktivitātes ir veicinošas koksnes cenu kāpumam. Tā, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, kurai Ķīna kļūst par aizvien nozīmīgāku tirdzniecības partneri, Ķīnas uzņēmēji pērkot pieejamos kokmateriālus, daudz nešķirojot tos pēc kvalitātes un nebēdājot par cenu kāpumu. Tas vedina domāt, ka koksnes tirgus jau ir sācis piedzīvot savdabīgu burbuli, kuram plīstot sekas varēs izjust arī Latvijā.