Lai "noķertu" Igauniju, dēļu un piena pulvera eksportam jāpievieno mikroshēmas un būtisks valsts atbalsts

Tāpat arī valsts atbalsts ražošanas un eksporta attīstībai pēdējos gados bijis nepietiekams, dodot salīdzinošas konkurences priekšrocības uz vietējo pieprasījumu balstītām pakalpojumu nozarēm, un šis ir pēdējais brīdis, lai situāciju kardināli mainītu.Patlaban uz iekšzemes pieprasījumu balstītā straujā attīstība Latvijā ir apstājusies, un tas ir sakritis ar brīdi, kad pasaules tirgos strauji augušas izejvielu cenas, palielinot Latvijas galveno eksporta preču vērtību un ekonomikas glābēja pozīcijās izvirzot eksportu, kas pēdējos mēnešos piedzīvojis strauju kāpumu. Neraugoties uz šo palielinājumu un veiksmēm pakalpojumu eksportā, kur dominē transporta pakalpojumi, kopējais Latvijas eksporta apjoms vēl aizvien nav spējis pietuvoties kaimiņvalstu līmenim. Salīdzinot Latvijas un Lietuvas preču eksporta rādītājus, Latvijas ārējā tirdzniecības bilance spēj uzrādīt tikai pusi, un, neraugoties uz iedzīvotāju skaita atšķirībām, tālu priekšā aizsteigusies arī Igaunija. Pakalpojumu jomā Latvija spējusi gandrīz pietuvoties Lietuvas rādītājiem, bet starpība ar Igauniju pārsniedz 400 miljonus eiro.  Kokrūpniecības nozares piemērs ir apliecinājis, ka tikai uz cenu kāpumu balstīta eksporta attīstība nav ilgtspējīga. „Galvenās Latvijas eksporta preces – koku un koka izstrādājumu – eksports pašlaik jau ir sācis sarukt, taču to līdz šim visai veiksmīgi kompensējušas tādas nozares kā lauksaimniecības, pārtikas preču un metālizstrādājumu eksports. Lielā mērā Igaunijas problēmas attiecībās ar Krieviju ir veicinājušas arī tranzīta nozares attīstību. Tomēr skaidrs, ka eksporta attīstība, kas ir atkarīga tikai no cenu svārstībām pasaules tirgos un Krievijas politiskajām simpātijām, nevar būt ilgtspējīga,” atzīmē DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja. DnB NORD Bankas veiktā analīze norāda, ka patlaban akūti nepieciešama rīcība ekonomikas struktūras pārorientēšanā, sniedzot būtiskāku valsts atbalstu ražošanai un eksportam. Ekonomikas glābējriņķi jūtamāku varētu darīt, piemēram, operatīvāka pievienotās vērtības nodokļa eksportam atgūšanas iespēja, vienkāršojot birokrātiskās procedūras, vai Latvijas Garantiju aģentūrai intensīvāk pievēršoties eksportētājiem. „Būtisku atbalstu eksportētājiem sniegtu arī konkrētu atbildīgo cilvēku - eksporta menedžeru - iecelšana valsts institūcijās, tādējādi veicinot dialoga rašanos”, uzsver Raimo Smukais. „No valsts pozīcijām skatoties, ir būtiski īstenot pasākumus, kas piesaistītu ārvalstu kapitālu investīcijām, – ir jāstrādā tajā virzienā, kurā valsts pievilcība pašlaik ir visvājākā, piemēram, sakārtojot infrastruktūru, ārējo Eiropas Savienības robežu, novēršot administratīvos šķēršļus biznesa organizēšanā,” uzskata Raimo Smukais. Viņš uzsver, ka būtu jādomā par kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu jeb „smadzeņu” importu: „Inženieri, IT un citi augsti kvalificēti speciālisti radītu pievilcīgu darba vidi, ja uz atsevišķu nozaru un profesiju pārstāvjiem attiektos liberālāka darba atļauju izsniegšanas kārtība”. Tāpat DnB NORD Bankas pētījumā atzīmēts, ka pēdējos gados nepieciešamais finansējums eksporta veicināšanas pasākumu īstenošanai vēl joprojām nav sasniedzis plānoto, un valsts finansējums šim mērķim atpaliek no attīstīto valstu vidējā līmeņa: valsts budžeta finansējums eksporta veicināšanai attīstītajās valstīs ir 0,11% no preču un pakalpojumu eksporta vērtības, un Latvijā šai summai būtu jāsastāda 5,5 miljonus latus. Tomēr 2008.gadā ārējās ekonomiskās politikas īstenošanai atvēlēti 2,9 miljoni latu, savukārt ES struktūrfondu finansējums ārējo tirgu apgūšanai veido – 1,17 miljoni latu.Vērtējot patlaban perspektīvākās, eksportspējīgākās nozares, DnB NORD Banka secinājusi, ka perspektīvākas nekā jebkad agrāk pašreizējā pasaules tirgus situācijā pašlaik izskatās uz vietējām izejvielām balstītās kokrūpniecības un pārtikas nozares, jo šajās jomās vērojams augošs patēriņš attīstības valstīs. Tomēr stabilas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai Latvijas eksporta struktūrā nepieciešamas arī tehnoloģiju nozares un citas jomas ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus saglabājot arī pašlaik visai sekmīgi attīstošos pakalpojumu eksportu.  Papildu informācija:Inga Grabinskatel.: 2 6 353 [email protected]