Laikraksts norada, ka nekustamā īpašuma apdrošināšanas tirgus līdz šim par pieaugumu galvenokārt varēja pateikties nekustamā īpašuma, sevišķi mājokļu kreditēšanas tirgus straujam kāpumam.
DB atgadina, ka sevišķi tirgus sarosījās šogad pirmajā ceturksnī, mēģinot kredītā nopirkt nekustamo īpašumu pirms inflācijas apkarošanas plāna ieviešanas «dzīvē», kas atsaucies arī uz nekustamā īpašuma apdrošināšanu, kur parakstīto bruto prēmiju apjoms šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 39% pretēji 26 % pirms gada.
Tomēr valstī realizētais inflācijas apkarošanas plāns, tostarp ieviestās prasības par VID izziņas nepieciešamību kredīta (šobrīd virs 12 tūkstošiem latu) saņemšanai, pēc speciālistu domām, piebremzēs straujos kredīta apjomu kāpumus, raksta DB.
BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva laikrakstam par pilnīgi iespējamu atzina situāciju, ka nekustamā īpašuma apdrošināšanas apjomi varētu samazināties, tiesa, ne krasi, bet sarūkot pieauguma tempiem. Tā kā pēdējā laikā novērojami liecina, ka īpašumu apdrošina arī bez bankas prasības, tas varētu «glābt situāciju».
Arī "Ergo Latvija" un "Baltas" pārstāvji DB atzina, ka pēdējā laikā ir daudz tādu, kas apdrošina nekustamos īpašumus pēc pašu iniciatīvas nevis tāpēc, ka to prasa banka.
Alfejeva pieļāvusi, ka nekustamā īpašuma apdrošināšanas tirgus samazinājums dažās apdrošināšanas kompānijās varētu atsaukties arī uz citiem veidiem un pat veicināt cenu pieaugumu. Tā var notikt apdrošināšanas kompānijā, kurai nekustamā īpašuma apdrošināšana veido lielu īpatsvaru un nes peļņu, ar kuru savukārt kompensē zaudējumus, piem., KASKO apdrošināšanā - tajā gana lieli zaudējumi ir gandrīz visiem apdrošinātājiem.