Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Laikraksts: Pirmajā ceturksnī ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti mājup nosūtījuši Ls 72 miljonus

Pērn t.s. repatriētā nauda sasniegusi jau 268,3 miljonus latu jeb 2,4 % no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas informācija. Šī gada pirmajā ceturksnī Īrijā, Lielbritānijā un citās valstīs strādājošie Latvijas rezidenti mājup nosūtījuši 72 miljonus latu, raksta _Dienas bizness_(Db).

SEB Unibankas privātpersonu pārvaldes vadītājs Arnis Škapars, kura pārstāvētā banka pērnā gada nogalē sāka piedāvāt pakalpojumus Īrijā, Db stāsta: "Starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā ārzemēs, mums ir daudz un labi klienti, kuri iegulda gan pensiju fondos, gan dzīvības apdrošināšanā, gan ņem kredītus, lai pirktu nekustamo īpašumu, piemēram, dzīvokļus sev vai vecākiem."

Viņaprāt, būtu pilnīgs neprāts uzskatīt, ka Latvijas ekonomikai Īrijā, Lielbritānijā un citās valstīs nopelnītā nauda nav vajadzīga.

"Mēs tieši gribam, lai šī nauda nāk uz Latviju. Ja cilvēki ņem kredītus un pērk nekustamo īpašumu Latvijā, tas liecina, ka daļa no viņiem gatavojas atgriezties. Šo klientu vidū ir daudz tādu, kas vienlaikus gan ņem kredītu, gan veido uzkrājumus," tā A. Škapars, piebilstot, ka SEB Unibankas kredītporfelī šādiem klientiem izsniegto kredītu apjoms jau "mērāms miljonos, bet ne desmitos miljonu latu".

Par SEB Unibankas klientiem esot kļuvuši vairāk nekā 100 Īrijā dzīvojušu latviešu, kas izmanto tādus pakalpojumus kā kredītkartes, internetbanka, hipotekārie kredīti un ieguldījumu pakalpojumi.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis atzīst, ka tā dēvētā repatriētā nauda, līdzās ārvalstu tiešajām investīcijām, ES struktūrfondu līdzekļiem, valsts budžeta naudai un kreditēšanai, ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē iekšzemes pieprasījumu, kas pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes stimuls. "Repatriētās naudas ietekme uz iekšzemes pieprasījumu tomēr ir salīdzinoši mazāka nekā, piemēram, kreditēšanai - ja mājup gada laikā tiek nosūtīti nepilni 300 miljoni latu, tad kredītu pieaugums ir 3,6 miljardi latu, tajā skaitā mājsaimniecībām 1,8 miljardi latu," norāda centrālās bankas pārstāvis.

Pēc Latvijas Bankas domām, visi minētie faktori, ietekmējot naudas masas palielināšanos apgrozībā, rada papildu spiedienu uz cenām. Tomēr atvērtas ekonomikas situācijā vienīgais veids, kā reāli kontrolēt papildu naudas ieplūdi ekonomikā, ir valdības izdevumu un kreditēšanas pieauguma ierobežošana, uzsver M. Grāvītis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses