Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2006.gads raksturojās ar dinamisku iedzīvotāju naudas ienākumu pieaugumu un atbilstoši mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskajiem datiem par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumiem pērn pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniegušas vērtējumu "neesam bagāti, bet dzīvojam labi". Šādu mājsaimniecību īpatsvars gada laikā ir palielinājies par 3,4 procentpunktiem, sasniedzot 12,4%.
Savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokli vērtē kā "neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa", samazinājies par 5,2 procentpunktiem un bija 21%, bet to, kuras izteikušas vērtējumu "esam nabadzīgi", sarucis par 1,3 procentpunktiem un pērn bija 4,3%.
Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums joprojām ir "neesam ne bagāti, ne nabadzīgi". Šādu viedokli 2006.gadā pauduši 62,2% Latvijas mājsaimniecību, kas ir nedaudz vairāk kā 2005.gadā (59,1%). Nemainīgs un pavisam nenozīmīgs (0,1%) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.
"Ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - "mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi", tad tas nenozīmē, ka mājsaimniecība pieder pie vidusslāņa vai ir vidēji pārtikusi. Bieži vien šādu pašnovērtējumu sniedz mājsaimniecības, kuras ir spiestas samierināties ar materiālo stāvokli, kas nav nedz labs, nedz uzskatāms par trūkuma robežu. Tātad par mājsaimniecību piederību tam vai citam slānim vajadzētu spriest pēc objektīviem rādītājiem, tādiem kā ienākumi, patēriņa izdevumi u.tml.," uzsvēra statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka arī laukos, salīdzinot 2006.gada rezultātus (11%) ar rezultātiem 2005.gadā (7,8%), ir palielinājies to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.
Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi "neesam bagāti, bet dzīvojam labi", dzīvo Kurzemē (18%) un Rīgā (15%). Turpretī atbildes "esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas" visvairāk izsaka Latgalē (35%). Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latgalē dzīvojošo mājsaimniecību materiālā stāvokļa vērtējums ir uzlabojies.
Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.
Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 22% mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45% mājsaimniecību, bet 33% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.