Vēl lielāka nevienlīdzība sieviešu un vīriešu darba samaksas ziņā ir tikai Dānijā (18%), Čehijā (19%), Somijā un Lielbritānijā (20% abās valstīs), Vācijā (22%), Slovākijā (24%) un Igaunijā un Kiprā (25% abās valstīs).
No Baltijas valstīm diskriminācijas līmenis atalgojuma ziņā vismazākais ir Lietuvā, kur sievietēm maksā par 15% mazāku atalgojumu nekā stiprā dzimuma pārstāvjiem.
Savukārt visā ES labākais sniegums ir Maltā - šajā valstī nevienlīdzība darba samaksā starp dzimumiem ir tikai 4%.
Visā ES sievietes saņem vidēji par 15% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.
Nule kā pieņemtā ziņojumā EK norāda, ka visai ES ekonomikai ir raksturīga nevienlīdzīga darba samaksa starp dzimumiem attiecībā uz vidējo samaksu par stundu, ko pirms nodokļu atskaitījumiem saņem sievietes un vīrieši. Tas atspoguļo darba tirgū pastāvošo diskrimināciju un nevienlīdzību, kas skar galvenokārt sievietes.
Ziņojumā secināts, ka pēdējos desmit gados bloka zemēs tikpat kā nav mainījušās atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojuma ziņā.
"Skolā meitenes gūst labākus rezultātus, un, salīdzinot ar vīriešiem, darba tirgū iesaistās vairāk sieviešu, kurām ir augstskolas diploms, taču darba samaksa joprojām atšķiras par 15%. Šī ir absurda situācija, un tā ir jāmaina," teica ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla.
"Darba samaksas atšķirības ir sarežģīts jautājums, kam ir daudz iemeslu. Dažreiz ir skaidri saskatāma diskriminācija. Taču bieži vien minētās problēmas cēloņi ir slēpti: sievietes strādā vairāk darbu, par ko nesaņem samaksu, piemēram, viņas rūpējas par mājsaimniecību un aprūpē apgādājamos; vairāk ir tādu sieviešu, kas strādā nepilnu darba laiku un bieži vien nozarēs, kurās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes un kur atalgojuma skala ir zemāka. Mums tagad ir jāievieš pārmaiņas. Vienīgais ceļš uz panākumiem ir panākt to, ka vīrieši un sievietes, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri un valdības vienoti sadarbojas, lai visos līmeņos risinātu šo problēmu," sacīja Špidla.
Jautājums par nevienlīdzīgu darba samaksu starp sievietēm un vīriešiem skar ne tikai vienādu atalgojumu par vienādu darbu. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka sieviešu lietpratību vērtē, to salīdzinot ar vīriešiem. Ir tendence, ka darba vietās, kur vajadzīga līdzīga kvalifikācija vai pieredze, atalgojums ir zemāks tad, ja tajās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes. Piemēram, dažās valstīs auklēm, salīdzinot ar mehāniķiem, ir mazāka darba samaksa, lielveikalos nodarbinātu kasieru atalgojums ir zemāks nekā noliktavu strādniekiem, medmāsas saņem mazāku atalgojumu, salīdzinot ar policistiem," teikts ziņojumā.
Lai šo jautājumu risinātu, EK ziņojumā noteiktas četras rīcības jomas: nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu labāku piemērošanu (analizēt, kā varētu pielāgot pašreizējos tiesību aktus un vairot izpratni par tiem); apkarot nevienlīdzīgu darba samaksu un šo rīcību uzskatīt par dalībvalstu nodarbinātības politikas neatņemamu sastāvdaļu (pilnībā izmantot ES finansējuma, īpaši Eiropas Sociālā fonda potenciālu); veicināt, ka darba devēji ievēro vienlīdzīgas darba samaksas principu, īpaši vairojot sociālo atbildību; atbalstīt paraugprakses apmaiņu visā ES un iesaistīt sociālos partnerus.