Latvijas Bankas izsludinātajā konkursā par 75 miljonu viena santīma monētu izgatavošanu no kopumā septiņiem pretendentiem par uzvarētāju atzīta Austrijas kaltuve, kuras piedāvātā līgumcena ir 384,4 tūkstoši latu.
Savukārt 15 miljoni desmit santīmu monētu un 25 miljoni viena lata monētu taps Parīzes kaltuvē, un to izgatavošana Latvijas centrālajai bankai izmaksās attiecīgi 282 tūkstošus un 1,045 miljonus latu. Centrālās bankas pārstāvji gan norāda, ka līguma summā nav iekļauta metāla vērtība, kas desmit santīmu un viena lata monētām tiks aprēķināta vēlāk.
Iepriekš centrālās bankas speciālisti prognozēja, ka monētu izgatavošana Latvijas Bankai izmaksās 2,1-2,4 miljonus latu.
Sākotnēji visas minētās monētas kaltas 1992.gadā Vācijas kaltuvē "Bayerisches Hauptmünzamt".
Viena santīma monēta kalta atkārtoti 1997.gadā Norvēģijas kaltuvē "Den Kongelige Mynt" , 2003.gadā Francijas kaltuvē "Monnaie de Paris", kā arī 2005.gadā un 2007.gadā Somijas kaltuvē "Rahapaja Oy". Savukārt vienlatnieku ar laša attēlu tirāža papildināta vienu reizi - šogad tās tapa Francijas kaltuvē "Monnaie de Paris", bet desmit santīmu monētu tirāža līdz šim nav papildināta, un apgrozībā ir vienīgi 1992.gadā kaltās monētas.
2007.gada sākumā apgrozībā bija 126 miljoni viena santīma monētu, kā arī 22,6 miljoni desmit santīmu monētu un 22 miljoni viena lata monētu, gandrīz visas - ar laša attēlu.