Savukārt katra ceturtā aptaujātā finanšu zināšanu līmeni var vērtēt kā vāju, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktais Latvijas sabiedrības finanšu zināšanu jeb Finanšu IQ novērtējums.
Lai celtu vispārējo Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, Nordea banka radījusi Finanšu izglītības programmu.
"Izstrādājot finanšu zināšanu programmu, mums bija svarīgi balstīties uz stingriem pamatiem, skaidri apzinoties patieso ainu finanšu zināšanu jomā Latvijā.
Tieši tāpēc mēs veicām pirmo Latvijas Finanšu IQ mērījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par finanšu plānošanu un pārvaldību.
Apzinoties, ka esošais iedzīvotāju finanšu zināšanu novērtējums ir stipri viduvējs, par finanšu izglītības programmas mērķi esam izvirzījuši turpmāko piecu gadu laikā celt Latvijas sabiedrības Finanšu IQ no līdzšinējiem 173 punktiem līdz vismaz 220 punktiem," norāda Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova.
Nordea finanšu zināšanu programmas ietvaros pirmo reizi Latvijā izstrādāts Finanšu zināšanu standarts – skaidri definēts zināšanu kopums, kas par finansēm būtu jāzina ikvienam; Finanšu zināšanu rokasgrāmata, kā arī Finanšu IQ tests, ar kuru veikts Latvijas sabiedrības zināšanu novērtējums finanšu jomā.
Latvijas finanšu zināšanu novērtējumā izcils rezultāts ir vien 2% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto finanšu jautājumus pārzina labā līmenī, vairumam – pusei iedzīvotāju – finanšu zināšanas vērtējamas viduvēji, savukārt 23% respondentu testā saņēmuši negatīvu vērtējumu.
Labāku zināšanu līmeni, kā arī augstāku vērtējumu Finanšu IQ testā uzrādījuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem. Salīdzinot iegūtos rezultātus reģionos, augstāks Finanšu IQ rādītājs ir Rīgas (178 punkti no 300), Zemgales (174 punkti no 300) un Vidzemes (173 punkti no 300) iedzīvotājiem, savukārt nedaudz zemāks zināšanu līmenis finanšu jomā ir Latgales (168 punkti no 300) un Kurzemes (165 punkti no 300) iedzīvotājiem.
"Vīrietis vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, strādā privātajā sektorā un dzīvo Rīgā – tāds ir Latvijas “finanšu guru” jeb iedzīvotāju ar labākajām zināšanām finanšu jautājumos profils, kas izveidots, ņemot vērā Finanšu IQ testa rezultātus,” stāsta pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Savukārt iedzīvotāja ar vājākajām finanšu zināšanām jeb tipiska “finanšu nezinīša” profils biežāk ir sieviete vecumā virs 55 gadiem, ar vidējo vai pamata izglītību, zemiem ienākumiem, kura dzīvo Kurzemē, lauku teritorijā un pašlaik nekur nestrādā,” skaidro A. Kaktiņš.
Testa rezultāti parāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju “dzīvo tikai šodienai” un vairumam joprojām ir diezgan šaura izpratne par finansēm un labklājības vairošanu.
Piemēram, 34% aptaujāto uzskata, ka viņu labklājību nosaka tikai tas, vai konkrētajā mēnesī viņi var nosegt savus tēriņus. Puse Latvijas iedzīvotāju, veidojot savus uzkrājumus, joprojām nezina, kādu noguldījumu summu sedz Latvijas Noguldījumu garantiju fonds.
Savukārt, izvērtējot savu patieso finanšu situāciju, 63% respondentu nerēķinātos ar savām saistībām un parādiem, uzskatot, ka tie nav būtiski personīgā finansiālā stāvokļa noteikšanā.