Salnāju saimniece pašas audzētās zemenes Vidzemes tirgū Rīgā piedāvā jau kopš 17. maija, un patlaban šī gada ražu pārstāv vairākas šķirnes - 'Venta', 'Elsanta' un 'Zefyr'. Cenas gan nav zemas - no 8 līdz 15 latiem par kilogramu. Ap 10 latiem maksā arī Talsu pusē audzētās zemenes. Latvijas zemeņu audzētājiem Rīgas tirgos jākonkurē ar šobrīd piecas reizes lētākajām Polijas, Spānijas un Grieķijas zemenēm. Tomēr Diena novēroja, ka vietējām zemenēm pircēju netrūkst, bet paši audzētāji atzīst, ka izaudzēt lētāk pirmās ogas neesot iespējams un arī nopelnīt gribas.
Interesanti, ka Latvijas zemenēm pie cenas norādīts šķirnes nosaukums, bet ievestajām tikai reklāmiski saukļi «ļoti saldas» vai «super garšīgas». L. Guļevska secinājusi, ka latvieši labprātāk pērk mazāk, bet dārgākas zemenes, savukārt krievvalodīgie pircēji - lielākā daudzumā lētākās no viņas piedāvātājām zemenēm.
Neslēpj mērķi pelnīt
«Cenu es nosaku pēc intuīcijas, tik augstu, par kādu pircēji gatavi pirmās Latvijas zemenes pirkt, jo audzēju vienīgi zemenes un man svarīga peļņa,» atklāj Ludmila Guļevska un piebilst, «savulaik mēs ar vīru savā zemnieku saimniecībā nodarbojāmies ar piena lopkopību, vienu brīdi bijām nopietni pievērsušies cukurbiešu audzēšanai, bet kad cukurfabrikas Latvijā slēdza, vairs nebija kur likt ražu, nācās atrast jaunu darbības virzienu, un mēs izvēlējāmies zemenes.»
Zemeņu audzēšana - tas ir bizness, uzsver Latvijas Augļkopības asociācijas - apvieno aptuveni 400 lauksaimnieku, to vidū arī aptuveni 60 zemeņu audzētāju, - pārstāve Renāte Kajaka un piebilst: «Ikviens uzņēmējs, arī zemeņu audzētājs, strādā ar mērķi gūt peļņu, nevis sava prieka pēc un arī cenas produkcijai nosaka tādas, lai nodrošinātu apgrozījumu un būtu peļņa.»
Visu pašu spēkiem
Sākot no brīža, kad siltumnīcā ienākas pirmās zemenes, brīvā laika vairs nav, uzsver Ludmila Guļevska. Salnājosaudzētās zemenes tiek tirgotas gan Vidzemes, gan Lubānas tirgū, gan arī nedēļas nogales tirdziņā pie Spices. Zemeņu tirgošanā iesaistīts Ludmilas vīrs Uldis un dēls Uvis, kā arī dažas palīdzes. «Vakarā, aizbraucot mājās, jāsalasa ogas nākamajai tirgošanās dienai. Cenšos to paveikt pati, jo ogas jālasa ļoti uzmanīgi, īpaši 'Venta',» stāsta Ludmila. Arī zemenes viņa stāda pati, neuzticot to strādniekiem, jo tad gadoties, ka daļa zemeņu iestādīta seklāk, cita dziļāk, bet visām zemenēm jābūt precīzi vienā dziļumā.
Salnāju siltumnīcu kopējā platība esot 2000 kvadrātmetru, raža - apmēram 2,4 kg no kvadrātmetra. Provizoriski pieļaujams, ka var iegūt 4800 kg lielu ražu un, pārdodot kilogramu vidēji par 10 latiem, 48 000 latu. Tomēr zemeņu audzēšana neesot viegls uzņēmējdarbības veids, jo pārdodamo ogu daudzums un kvalitāte nav prognozējama, piemēram, šķirnei 'Elsanta' šogad esot trūcīga raža. «Audzējam zemenes arī uz lauka. Ir veiksmīgāki un neveiksmīgāki gadi, to, kā būs, nekad nevar zināt,» skaidro Ludmila.
«Tie ir mūsu pagasta lieluzņēmēji,» par Salnājiem saka Sesavas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Skrauplis un piebilst, «citi pagasta zemeņu audzētāji ir tikai tādi mazie uzņēmēji. Salnāji vairākus gadus sezonas laikā nodrošinājuši darbu vietējiem, bet palīdzību pagastam saimniece nekad nav prasījusi.» Arī J. Skrauplis novērojis, ka zemeņu audzētājam izvēlēties agrās zemenes ir izdevīgi, jo tās var agrāk pārdot, ātrāk iegūt naudas līdzekļus, turklāt par pirmajām Latvijas zemenēm var prasīt tik augstu cenu, kādu vien pircēji gatavi maksāt, jo konkurence maza. Pagasta pārvaldes vadītājs uzsver, ka audzētājam pašam jābūt enerģiskam tirgotājam, kā «Ludmila un viņas ģimene - ar palīgiem brauc pārdot zemenes uz Rīgas tirgiem, nevis gaida, ka pircēji paši piebrauks klāt».
Grib tirgus aizsardzību
Zemeņu audzētāju lielākā problēma patlaban ir neesošā vietējā tirgus aizsardzība, domā L. Guļevska. «No valsts saņemam tikai vienoto platībmaksājumu, un pastāv divas problēmas, kuru risinājumu gribētu sagaidīt no atbildīgajām institūcijām. Viena no tām ir autoceļu kvalitāte, piemēram, ceļa Jelgava-Eleja, pa kuru zemenes jāved uz Rīgu, kvalitāte ir ļoti slikta, un nekas netiek darīts, lai to uzlabotu. Otra problēma - nav valsts līmenī izveidota mehānisma, kas aizsargātu Latvijas zemeņu audzētājus. Uz Rīgu var atbraukt zemeņu tirgotāji no Polijas, Lietuvas vai vēl citas valsts un šeit pārdot savu produkciju. Būtu jābūt tā, ka ievestās zemenes bez ierobežojumiem Latvijā varētu tirgot ziemā, bet pavasarī - tikai līdz brīdim, kad vietējie sāk piedāvāt paši savu ražu,» emocionāli pauž Ludmila. Tam piekrīt arī Latvijas Augļkopības asociācijas pārstāve Renāte Kajaka, sakot: «Ar atbildīgajām valsts institūcijām daudzkārt esam diskutējuši, ka vietējā tirgus aizsardzība Latvijā jāveido un jānostiprina, bet pagaidām viss palicis pārrunu līmenī.»
Zemkopības ministrija gan pārmetumus noraida. «Ministrija no zemeņu audzētājiem nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību,» izklāsta ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka un norāda, ka «Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienots tirgus, kur apgrozībā ir esošo dalībvalstu izcelsmes, kā arī trešo valstu izcelsmes preču brīva aprite. Šis ir viens no ES līguma pamatprincipiem. Kopējam tirgum ir savas priekšrocības un arī trūkumi».
Iepērk par zemu cenu
«Mēs pērkam zemenes no Latvijas audzētājiem, ja vien viņus apmierina mūsu uzņēmuma piedāvātā cena,» uzsver Pure Food iepirkumu daļas pārstāve Eva Bormane. «Lielākā daļa Latvijas zemeņu audzētāju nav ar mieru pārdot savas ogas par tādu cenu, kādu piedāvājam, jo viņiem daudz izdevīgāk pārdot savu produkciju tirgū. Mēs piedāvājam 50 santīmu par kilogramu, bet tirgū Latvijas zemeņu audzētāji sezonas laikā var savu produkciju pārdot par 1,80-2 latiem kilogramā,» skaidro E. Bormane un uzsver, «ja kāds Latvijas zemeņu audzētājs vēlas pārdot savu produkciju pa mūsu piedāvāto cenu un zemenes atbilst mūsu uzņēmumu ražošanas specifikai, zemenes no viņa iepērkam.»
Uzņēmums Pure Food galvenokārt ražošanas procesā izmanto poļu un lietuviešu zemenes, jo šo valstu audzētājiem uzņēmuma piedāvātā cena šķiet atbilstoša. «Latvijas klimatisko apstākļu dēļ zemeņu audzēšana prasa lielas pūles un nav iespējama lielās platībās, kā tas ir, piemēram, Polijā, tāpēc arī mūsu audzētāji vēlas pārdot zemenes par augstāku cenu nekā Polijas un pat kaimiņvalsts Lietuvas audzētāji,» secinājusi E. Bormane un piebilst, ka galvenie faktori, kas nosaka zemeņu kvalitāti, ir šķirne un audzētāja rūpība, bet reģions kvalitāti ietekmē minimāli. Arī Spilvas pārstāvis Andris Zeļenkovs norāda, ka uzņēmums no vietējiem zemeņu audzētājiem gatavs ogas iepirkt, bet precīzie iepirkšanas nosacījumi būs zināmi jūlijā.
Gaidot sulīgās Latvijas lauka zemenes, par gardākajām atzīst grieķietes
Vērtējums:
No trijām degustācijā piedāvātajām vislabāk atbilst priekšstatam par garšīgām zemenēm 555
Izcelsmes valsts:
Grieķija
Cena: Ls/kg 2,20
SIA Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs, laikraksta Diena galvenā redaktora vietniece Vikija Valdmane un Dienas ārzemju ziņu redaktors Juris Tihonovs aklajā degustācijā, ēdot ogas un nezinot to izcelsmes valsti, par garšīgākajām atzina tās, kuras, pēc tirgotāju teiktā, nākušas no Grieķijas.
Lielās, tumši sārtās ogas, kuras izskata dēļ šajā laikā grūti sajaukt ar vietējām, visvairāk atbilda priekšstatam par garšīgu zemeni.
Vikija Valdmane atzina, ka grieķietes gan ir stingras un gaišākās ogas pat pacietas, tomēr garšo vislabāk. Arī Guntis Bojārs sākumā atzina - cieta un kraukšķīga, kas nesaistās ar zemenes garšu, tomēr beigās tieši tām piešķīra pirmo vietu. Izskata dēļ šīs būtu labas prezentācijas ogas, ko droši celt galdā.
Vērtējums:
Saldas, samērā garšīgas, taču pārāk pliekanas, pietrūkst garšas piesātinātības, nedaudz ūdeņainas 55
Izcelsmes valsts:
Latvija, Talsu puse
Cena: Ls/kg 10
Iespējams, tāpēc ka pirmās tirgū nopērkamās Latvijas zemenes augušas siltumnīcā, tās ir gaiši sārtas, nevis sulīgi tumšas, kā no Grieķijas vai Spānijas vestās. Tas varbūt sākumā nedaudz sajauca prātu ogu degustētājiem, vispirms vērtējot tās pēc izskata un smaržas.
Guntis Bojārs atzina, ka bālganais ogu izskats viņu kā patērētāju absolūti neuzrunā un arī pirmais iespaids par zemeņu garšu neglaimojošs - ūdeņainas, pliekanas. Lai gan pēc brīža, nobaudījuši poļu ogas, degustētāji atzina, ka mūsējās tomēr ir saldākas, lai gan pieskaitāmas kategorijai «zemene light». Taču, iespējams, tā ir šķirnes 'Sonata' raksturīgā garša. «Izskatās kā ziemā veikalā pirktas, bet garša nav slikta, taču nav bagātīga, ne tāda, kādu iedomājamies garšīgu zemeni,» piebilst Juris Tihonovs.
Vērtējums:
Nearomātiskas, ar neizteiktu garšu, paskābas
Izcelsmes valsts:
Polija*
Cena: Ls/kg 1,60
«Es gan nezinu, kādas izskatās siltumnīcā augušas zemenes, bet, ja vērtētu uz lauka augušas ogas, es par vietējām sauktu šīs,» Juris Tihonovs norāda uz zemenēm, kuras, pēc tirgotāju teiktā, esot no Polijas, - mazas un vidēja lieluma tumši sārtas ogas, kuras pēc pirmā vērtējuma liekas, ka smaržo vislabāk. Arī Vikija Valdmane, vizuāli novērtējusi ogas, atzīst, ka poļu zemenes pēc izskata ir vistuvāk vietējām lauka vai dārza zemenēm, taču mazāk aromātiskas. Kad viena pēc otras ogas pazūd mutē, secinājums viens - garša neizteiksmīga, īpaši, ja pirms tam nogaršotas salīdzinoši saldākās grieķu zemenes un pat latviešu «light». Juris saka - skābākās no visām, arī Guntis piebilst, varēja būt saldākas: «Pēc zemenes jau garšo, bet jūtami gliemežu sūdiņi.»
Izvērtējot Latvijas tirgos pašlaik nopērkamās ogas, Vikija Valdmane secina: «Ēst jau var, taču vislabāk tomēr pagaidīt, kad ienāksies īstas Latvijas lauka zemenes!»
* visas ogas pirktas Rīgas Centrāltirgū
Inga
...