Uzņēmumiem izsniegtajos kredītos pieaugums saglabājās tikai industriālajiem kredītiem, samazinoties komerckredītu un hipotekāro kredītu atlikumam, secina LB. Savukārt kredītu mājokļa iegādei mājsaimniecībām un patēriņa kredītu atlikums nedaudz samazinājās.
Kā vērtē LB, kreditēšanas lejupslīdi nenoliedzami ir noteicis gan pieprasījuma kritums pēc kredītiem, gan globālās finanšu situācijas saasināšanās, tomēr šeit loma bijusi arī lielo komercbanku politikai, tām pārlieku ierobežojot kredītu izsniegšanu.
Savukārt pozitīvas norises vērojamas Latvijas finanšu tirgū, kurā situācija sāk stabilizēties, norāda LB. Latu procentu likmes, kas strauji pieauga kopš pagājušā gada septembra, tagad jau ir ievirzījušās lejupejošā gultnē. Arī lata kurss ir jūtami atkāpies no augšējās intervenču robežas, un LB kopš decembra vidus nav veikusi intervences valūtas tirgū. "Tas liecina, ka uzticība Latvijas finanšu sistēmai sāk atjaunoties," komentē LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālā banka norāda: ņemot vērā straujo kreditēšanas bremzēšanos un ekonomikas lejupslīdi,LB, vairākos soļos mazinot rezervju prasības, jau ir atbrīvojusi nozīmīgu resursu apjomu, kas komercbankām ir pieejams tautsaimniecības kreditēšanai. Tomēr šobrīd šo resursu iepludināšana ekonomikā norit pārāk gausi, un lielās bankas iet vieglāko ceļu, turot lielus līdzekļus LB. Tādējādi, lai veicinātu latu naudas tirgus aktivitāti un sekmētu bankām pieejamo finanšu resursu izvietošanu tautsaimniecībā, centrālās bankas padome ceturtdien nolēma samazināt noguldījumu iespējas uz nakti bankā procentu likmi no 3% līdz 2%. Pārējās likmes padome nemainīja.