LB lēmums stabilizē lata kursu un samazina likmes

Tomēr šie intervencēs nopirktie eiro apjomi ir krietni vien mazāki nekā pagājušā gada februārī pret latiem pārdotie eiro apjomi, kad Latviju pāršalca devalvācijas baumas un bija vērojama lata kursa pavājināšanās līdz LB noteiktajai +/-1% svārstību apgabala augšējai robežai. Tādējādi arī toreiz LB nodrošināja lata stabilitāti. Lai gan patlaban lata kurss ir pieaudzis un atrodas 1% zem noteiktā eiro/lata piesaistes kursa (0,702804 lati par eiro), tik spēcīgas lata pozīcijas varētu būt īslaicīgas. Līdz ar lata kursa nostiprināšanos redzama arī tendence samazināties latu likmēm. Triju mēnešu RIGIBOR samazinājies no 10,53% gada sākumā līdz 7,52% 25.februārī. Likmju samazināšanos ietekmē arī ekonomikas bremzēšanās un LB lēmums samazināt banku obligāto rezervju normu saistībām virs diviem gadiem no 8 līdz 7%. Sagaidāms, ka obligātās rezervju prasības samazināsies par aptuveni 50 miljoniem latu un bankas varēs vairāk līdzekļu izmantot kreditēšanai. Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka latu pieejamība uzlabojas, tomēr situācija ir saspringta. "Joprojām valda nemiers un latu procentu likmes samazinās salīdzinoši lēnām pēc pērn novērotā straujā kāpuma. Domāju, ka likmes turpinās savu lejupejošo tendenci, tomēr diezin vai kritīs zem 6%," uzsver Z.Vaikulis. "Likmju pazemināšanās tendenci gan varētu būtiski ietekmēt makroekonomisko rādītāju pasliktināšanās un ārvalstu investoru pārdomas par lata kursa pamatotību." Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš uzskata, ka tālāka likmju virzība atkarīga no obligāto rezervju normas apjoma - ja šis apjoms būs samazinājies par 50 vai vairāk miljoniem, īstermiņa latu likmēm vajadzētu nedaudz kristies. "Domāju, ka ļoti likmes nenokritīsies, bet būs zemākas nekā 2007.gada otrajā pusē.