Lielākie patēriņa kreditētāji saskata iespējas uzlabot informācijas apmaiņu ar bankām

“No praktiskā viedokļa nevēlētos pārvērtēt šī projekta ietekmi īsā termiņā. Nebanku sektora ietekme ekonomikā ir pārāk niecīga,” uzskata “Baltijas izaugsmes grupas” (BIG) valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš vērtē, ka lielākā daļa kredītdevēju, arī BIG, ir piesaistīti bankām, līdz ar to uz šiem uzņēmumiem attiecas tās pašas regulas un noteikumi, kas uz bankām.Vienlaikus J.Pūce atzina, ka patlaban trūkst pietiekamas informācijas par to, kam bankām nepiesaistītie uzņēmumi ir izsnieguši aizdevumus, savukārt mazie uzņēmumi nav informēti, kādas parādsaistības to klientiem varētu būt pie bankām vai lielajiem kredītdevējiem. “Informācijas apmaiņa praktiski ir vienīgais, kur starp bankām un nebankām ir trekna svītra, jo visas pārējās regulas, Valsts ieņēmu dienesta izziņas un citi noteikumi jau tāpat attiecas uz visiem,” teica J.Pūce. Pēc viņa vārdiem, lielāka uzraudzība, iespējams, atvieglotu arī to mazo kredītdevēju uzskaitīšanu, kas pašlaik ir atrodami tikai ar reklāmu palīdzību un savu darbības sfēru nav atklājuši. Šādu viedokli atbalsta arī “GE Money” Latvijas uzņēmumu grupas vadītājs Dmitrijs Cimbers. Viņš uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādiem kredītu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir salīdzinoši mazi uzņēmumi ar vietējo kapitālu un parasti savus pakalpojumus piedāvā ar dažādu brokeru starpniecību un reklāmas aktivitātēm reģionālā līmenī vai bezmaksas medijos.Pēc D.Cimbera domām, uzraudzības uzdevums ir jāuzņemas Datu valsts inspekcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienestam, kas turpmāk varētu veikt stingrāku likumā jau esošo normu fizisko kontroli.“GE Money” pārstāvis domā, ka vienots kredītņēmēju reģistrs palīdzētu apzināt kopējo kreditēšanas tirgus apjomu, kas nepieciešams valsts ekonomikas stabilizēšanai, kā arī tādejādi parādīsies iespēja Latvijā attīstīties atbildīgai kredītu ņemšanas kultūrai. “Ja mazie nebanku kreditētāji turpinās darboties kā līdz šim, tad, neskatoties uz finansiālās izglītošanas aktivitātēm, kredītu ņemšanas kultūru Latvijā var neizdoties attīstīt,” norāda D.Cimbers.Jāpiebilst, ka nesen patēriņa kreditētājs “GE Money” iekļāvās grupā, kurā galvenā kompānija ir “GE Money Bank” — līdzšinējā BTB banka.Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pašlaik uzrauga tikai licencētās kredītiestādes (bankas), kuras izsniedz kredītus un pieņem  noguldījumus, un tām ir nodrošināta valstiskā uzraudzība. Pagaidām par iespējām uzraudzīt arī cita veida kredītiestādes prognozes netiek izteiktas. FKTK Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja arī uzsvēra, ka procentuālā izteiksmē šo iestāžu īpatsvars nav liels, toties skaitliski tas ir liels skaits uzņēmumu.I.Upleja pauda viedokli, ka jāizvērtē PTAC darbības un aktivitātes, jo, iespējams, tieši  PTAC varētu būt šī sektora uzraudzītājs. “Iespējams  būtu  jāpaplašina  Latvijas Bankas Kredītreģistrā pieejamā informācija, lai visiem   kredītu   izsniedzējiem   būtu  pieejama  informācija  par  klienta iespējamām  saistībām  kredītiestādēs, līzinga sabiedrībās un citās firmās, kas dod kredītus,” pieļauj I.Upleja. “Tas pasargātu arī klientu.”Pirms stāšanās amatā FKTK pašreizējā priekšsēdētāja Irēna Krūmane intervijā _Dienai _teica, ka situācija, kad viena finanšu tirgus daļa tiek regulēta, bet citai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, būtu maināma. “Arī patēriņa finansēšanas tirgus ir jāregulē. Diemžēl pagaidām šajā virzienā pietrūcis konkrētas rīcības,” pirms nepilna mēneša teica I.Krūmane.Šonedēļ asus vārdus nebanku kredītdevējiem veltīja arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), pirmdien paziņojot, ka ir pienācis laiks ierobežot to darbību. Dienu vēlāk viņš šo ieceri skaidroja ar bažām par iedzīvotāju nespēju segt savas saistības, ja bankas izsniegs viņiem nozīmīgus kredītus, nezinot, ka viņi, iespējams, jau aizņēmušies neuzraugāmajās iestādēs.