Šādi Rudzinskis komentējis situāciju, kad pasta kompānijas "Latvijas Pasts" (LP) maksu par preses piegādi varētu pat trīskāršot. LPIA valdes priekšsēdētājs laikrakstam sacījis, ka tik un tā jau nākamgad ikvienam, kas abonē preses izdevumus, visticamāk, jārēķinās ar cenu kāpumu, jo abi lielākie preses piegādātāji - LP un sbonēšanas centrs "Diena" - lēš savu pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu.
Lasītājiem reāli tas varētu nozīmēt, ka gada abonementa maksa pāris gados palielinātos no 6 līdz 20 % tieši piegāžu dēļ, nemaz nerunājot par citu iemeslu - papīra, darbaspēka cenu - izraisītu abonēšanas maksu kāpumu. Tiesa, Rudzinskis norāda, ka asociācija pagaidām oficiālu informāciju par preses piegādes tarifu izmaiņām nav saņēmusi.
Atsaucoties uz LP ģenerāldirektora Ginta Škodova teikto, laikraksts vēstī, ka lai gan pērn preses piegāžu cena ir augusi par 12%, reālā pašizmaksa ir pieaugusi par 20%. Škodovs skaidro, ka vidējā preses piegādes izmaksa valstī uz kopējo piegāžu tirāžu ir ap sešiem santīmiem par izdevumu, lai gan pašizmaksa pakalpojumam šobrīd ir jau divas reizes lielāka - 12 santīmi.
LP ģenerāldirektors arī skaidrojis, ka pilsētās pašizmaksa ir zemāka, bet lauku reģionos tā ir stipri augstāka, tāpēc, ja runa ir par to, ka jāpalielina maksa, pilsētās maksas pieaugums varētu būt 30%, savukārt aukos - 2 līdz 2,5 reizes.
Škodovs laikarakstam arī uzsvēris, ka 3,2 miljoni latu no kopējiem 4,8 miljoniem latu zaudējumiem pērn LP radījušas tieši piegādes izmaksas abonementiem.
Škodovs laikrakstam norā\'dijis, ka ka uzņēmuma pašmērķis nav cenu palielināšana, bet gan signāla došana politiķiem, ka, strādājot ar reālajām izmaksām un zinot lauku reģionosdzīvojošo maksātspēju, tiks strauji samazināti preses abonēšanas rādītāji laukos. "Te ir tas risinājums, ko es piedāvāju: nepieciešams subsidēt lauku reģionus,kur, pēc šī gada aprēķiniem, piegādēm nepieciešami papildus vēl 4,7 miljoni , savukārt, parādoties papildus pakalpojumiem, izmaksas varētu būt arī augstākas,DB sacījis Škodovs.
Jau vēstīts, ka LP pastnieki nākamnedēļ uzņēmuma vadībai prasīs pastnieku darba algu palielināšanu, par ko aģentūru BNS informēja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSDA) viceprezidents Mārtiņš Pužulis.
Viņš pieļāva, ka pastnieki varētu streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības par darba algas paaugstināšanu.
Pužulis sacīja, ka arodbiedrība pašreiz apkopo pastnieku viedokļus, lai nākamnedēļ tos iesniegtu darba devējam - LP. Pēc tam plānotas sarunas starp pastniekiem un LP vadību par iespējamo kompromisu, taču, ja tas netiks rasts, pastnieki varētu streikot.
Pēc Pužuļa teiktā, pastniekus visvairāk neapmierina zemā darba alga, taču ir arī citas problēmas.
LP Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga aģentūrai BNS pastāstīja, ka LP viedoklis pilnībā sakrīt ar pastnieku un LSDA nostādni - algas ir par zemu, taču problēmu nevar atrisināt viens pats LP, nepieciešams arī valsts atbalsts.
Kompānija nevar uzturēt nerentablus pakalpojumus un vienlaikus maksāt lielas algas. Problēma jārisina valsts līmenī, LP viedokli pauda Kreicberga.
Škodovs savukārt aicināja LP darbiniekus nestreikot, jo jautājums par darbinieku algas paaugstināšanu jau tiek risināts kontekstā ar valsts atbalstu nerentablo pasta nodaļu uzturēšanā un preses piegādei laukos.
Jāņem vērā, ka algu pieaugums atsaucas arī uz pakalpojumu pašizmaksu un cenām, tāpēc algu palielināšana varētu notikt pakāpeniski, nevis strauji. Šis jautājums ir jārisina, noturot līdzsvaru starp algu palielinājumu un pakalpojumu pašizmaksu un cenu. Pretējā gadījumā tas var radīt jaunas problēmas lauku iedzīvotājiem, jo pakalpojumiem laukos ir krietni augstākas izmaksas zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ, sacīts Škodova vēstījumā medijiem.
LP ģenerāldirektors arī norāda, ka LP ir lielākais nesubsidētais darba devējs valstī. Uzņēmums no budžeta nesaņem ne santīma, un visi līdzekļi, ko var atvēlēt attīstībai un algām, kompānijai jānopelna.
Jau vēstīts, ka pērn LP strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem un uzņēmuma neauditētais apgrozījums bija 43,7 miljoni latu. 2005.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 32,8 miljoni latu, bet zaudējumi - 1,65 miljoni latu.
Iepriekš Škodovs aģentūrai BNS prognozēja, ka šogad "Latvijas Pasts" strādās bez zaudējumiem, tomēr būtiska peļņa arī nav gaidāma.
"Latvijas Pasts" sniedz pasta un filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu, preses un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar mazumtirdzniecību.
"Latvijas Pasts" pilnībā pieder valstij. Pašlaik uzņēmumam ir aptuveni 980 pasta nodaļu.