Līdz ar to KPMG Baltics turpinās pildīt Krājbankas administratora pienākumus. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Tiesa noraidīja arī Izdevniecības žurnāls Santa pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu Krājbankas noguldītāju pieteikumiem. Tāpat tika noraidīts arī izdevniecības lūgums atzīt to pat trešo personu bankas maksātnespējas lietā.
Pēc sūdzību noraidīšanas tiesa uzsāka izskatīt KPMG Baltics pieteikumu sākt Krājbankas bankrotu.
Ar sūdzībām par Krājbankas administratoru Rīgas apgabaltiesā bija vērsušies vairāki bankas kreditori, pārmetot KPMG darbošanos pretēji kreditoru interesēm, nekompetenci, pilnvaru pārsniegšanu, atbilžu nesniegšana uz kreditoru jautājumiem, sanācijas plānu neapspriešanu ar kreditoriem un citus. Kreditori bija lūguši vērtēt, vai šo pārkāpumu dēļ administrators no pienākumu pildīšanas ir atceļams.KPMG Baltics kreditoru pārmetumus iepriekš tiesas sēdēs neatzina, lūdzot sūdzības kā pilnībā nepamatotas noraidīt.
Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA Veiksmes līzings, bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA Travelvia, SIA Izdevniecība žurnāls Santa, SIA WK Corporate Services Ltd., kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome.
Maksātnespējas lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī Krājbankas bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V. Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī.
Vēlāk KPMG Baltics tiesā iesniedza pieteikumu sākt Krājbankas bankrotu, jo secinājis, ka neviens no saņemtajiem četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau apstiprinājusi bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds - 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).