Atsaucoties uz Vesmana teikto konferencē Viļņā, aģentūra "Bloomberg" vēstī, ka Baltijas valstu ekonomiku pieaugums, ko veicinājuši ārvalstu kredīti, nevar turpināties mūžīgi un kreditēšanas pieauguma palēnināšanās var samazināt vietējo pieprasījumu, palielināt bezdarba līmeni un novest pie nekustamo īpašumu cenu krituma.
"Ja kritums būs ļoti krass, var būt nepieciešama devalvācija, lai ierobežotu kritumu un palīdzētu ekonomikai atjaunoties," brīdināja "Nordea" speciālists.
Viņš teica, ka pašreizējā situācija Baltijas valstīs esot līdzīga notikumiem pirms ekonomiskās lejupslīdes Zviedrijā un Somijā pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā.
Tolaik šajās Ziemeļvalstīs, tāpat kā Baltijā pašlaik, bija mākslīgi zemas procentlikmes un aizņēmumi tika veikti ārvalstu valūtās, kas veicināja bumu ekonomikā. Tam sekoja lejupslīde, nekustamo īpašumu cenu kritums un bezdarba pieaugums, atgādināja ekonomists.
Pēc viņa sniegtās informācijas, piemēram, Helsinkos laikā no 1988. līdz 1992.gadam mājokļu cenas samazinājās par pusi, savukārt bezdarba līmenis 1992.gadā pieauga līdz 21% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem iepretim 4% 1990.gadā.
Vesmans arī brīdināja, ka bažas par devalvāciju var pamudināt aizņēmējus Baltijā pārfinansēt savus kredītus no eiro uz nacionālajām valūtām, kas savukārt var noplicināt ārvalstu valūtu rezerves un piespiest īstenot Baltijas nacionālo valūtu devalvāciju.
Šogad ik pa brīdim Latvijā uzvirmo baumas par iespējamu lata devalvāciju. Latvijas Banka un Latvijas amatpersonas tās ir kategoriski noraidījušas. Tādu pašu viedokli par lita iespējamu devalvāciju paudušas Lietuvas amatpersonas.