"Nordea Markets" finanšu analītiķis Andris Lāriņš vērsa arī uzmanību uz šādu korekciju nepieciešamību, lai nozares tirgus sakārtotos un attīrītos.
Viņš arī norādīja, ka ir svarīgi, lai nekustamo īpašumu tirgus attīstība neapstātos, bet turpinātu savu gaitu un izaugsmi. Pēc Lāriņa teiktā, valdībai nepārtraukti jāseko līdzi nekustamo īpašumu tirgus izaugsmei un, ja tirgū novērojams pārāk straujš kreditēšanas samazinājums un tirgus bremzēšanās, valdībai tajā jāiejaucas ar nodokļu politikas palīdzību.
"Nordea" speciālisti gan uzskata - lai arī pastāv nekustamo īpašumu straujš cenu krituma risks, ietekme uz mājsaimniecību labklājības līmeni kopumā būs ierobežota.
Jau vēstīts, ka gada sākumā vidējās sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā bija aptuveni 1520 eiro (1064 lati) par vienu kvadrātmetru. No gada sākuma līdz martam dzīvokļu cenas pakāpeniski pieauga, martā cenu līmenim sasniedzot 1660 eiro (1162 latus) par kvadrātmetru. Martā un aprīlī bija vērojama dzīvokļu cenu stabilizācija, taču maijā cenas sāka pakāpeniski kristies, augustā samazinoties līdz aptuveni 1560 eiro (1092 latiem) par vienu kvadrātmetru, bet septembrī jau līdz 1520 eiro (1064 latiem) par vienu kvadrātmetru.
Savukārt privātmāju cenas Rīgā un Pierīgā šogad rudenī salīdzinājumā ar vasaru samazinājušās par 15-18%.
Pēc aktīvu apjoma "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāle septembra beigās bija piektā lielākā banka Latvijā no 23 strādājošajām.