Nordea piedāvā “Pretinflācijas depozītu” ar rekordaugstu 10% likmi

Mūsu lēmums paaugstināt likmes līdz rekordaugstajai 10% atzīmei ir saistīts gan ar tirgus situāciju, gan ar mūsu klientu pieprasījumu. Ar tik strauji cenu kāpuma dinamiku, pat neskatoties uz to, ka depozīts ir viszemākā riska uzkrājuma produkts ar garantēto peļņu, klienti nav motivēti veidot uzkrājumus. Piedāvājot depozītlikmi, kas nespēj konkurēt ar pieaugošo inflāciju, aizvien vairāk iedzīvotāji zaudē ticību šiem klasiskajiem uzkrājumu veidiem”. Nordea “Pretinflācijas depozīts” ir pretarguments tiem skeptiķiem, kas norāda uz to, ka nav racionāli ieguldīt laikā, kad valstī inflācija ir sasniegusi divciparu skaitļa atzīmi. N.Seņkova izvirza trīs argumentus, kāpēc šis ir Nordea bankas “Pretinflācijas depozīts” un, kāpēc tajā ir izdevīgi ieguldīt. 1. Ieguldot depozītā, var apsteigt inflāciju. Augusta beigās gada inflācija bija sasniegusi 10.1% atzīmi. Lielāko daļu no šīs inflācijas veidoja pārtikas preču, alkoholisko dzērienu, tabakas un pakalpojumu cenu inflācija, kas bija attiecīgi 14% un 13.9%. Uz šo patēriņa grozu mēs ikdienā nevaram ieekonomēt. Tomēr, nepārtikas preču inflācija augustā bija tikai 4.5%. Šajā grozā ietilpst preces, kuru iegāde nav ikdienas nepieciešamība. Tātad, šo naudu var atlikt depozītā un nopelnīt. Noguldot naudu depozītā ar 10% likmi, naudas pieaugums divkārši apsteidz nepārtikas preču cenas pieaugumu. 2. Pastāvīgs konta atlikums nes zaudējumus – ieguldot depozītā, nauda pelna naudu. Ar uzkrājumiem var ne tikai pārdomāti sastrukturēt savu finanšu plūsmu, sadalot to pa prioritātēm, bet arī ļaut savai naudai pelnīt naudu. Par kontu atlikumu klienti saņem tikai ap 0,25-0,5% gadā. Pieredze rāda, ka mums bieži vien veidojas neliels atlikums, kurš stāv “iesaldēts” kontā. Neieguldot šo naudu un atstājot brīvu pieeju tai, mēs nereti to iztērējam neparedzētiem un spontāniem pirkumiem. Ar “Pretinflācijas depozītu” ir iespēja palielināt sava konta atlikuma vērtību pat līdz 10% gadā. Piemēram, pēc Latvijas Komercbanku asociācijas statistikas datiem1 , patreiz privātpersonu atlikumi Latvijas banku kontos un noguldījumos sastāda aptuveni 3,5 miljardus latu. Ja katrs iegulda šajā “Pretinflācijas depozītā” pat tikai 10% no saviem brīvajiem līdzekļiem, tad kopējā Latvijas iedzīvotāju peļņa 3 mēnešu laikā sastāda 8.7 miljonus latu. Tātad, ja nauda netiek apgrozīta, tad tā ir ikkatra neiegūta peļņa. 3. Mēs katrs individuāli, bet visi kopā, varam mazināt inflāciju valstī. Inflāciju uz priekšu dzen patēriņa pieaugums. Uzkrājot, mēs dodam ieguldījumu inflācijas tempu mazināšanai, ar savu pieprasījumu nedzenot cenu pieaugumu uz priekšu. Tikpat, cik atbildīgi ir jāizvērtē savas kredītsaistības, paņemot hipotekāro kredītu, tikpat pārdomāti ir jāizvērtē arī dažādas ieguldījumu iespējas. Nordea statistika par klientiem norāda, ka šī gada laikā ir dubultojies to klientu skaits, kas mērķtiecīgi izmanto kādu bankas uzkrājumu un noguldījumu veidu. Īpaši jāizceļ hipotekāro mājokļu kredītu tirgus segments – piemēram, šā gada septembrī 87% Nordea klienti paralēli kredītam vienlaikus izvēlējās arī ieguldīt kādā no Nordea piedāvātajiem ieguldījuma veidiem. Papildu informācija: Dagnija Stuķēna, Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 265, mob.: 29 470 708, [email protected]; Nellija Seņkova, Uzkrājumu un investīciju produktu attīstības vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 260, [email protected].