4% (jeb LVL 21 milj.). Kopumā pa 2007. gadu Nordea mājokļu kredītu portfeļa pieaugums ir bijis 75%, kas būtiski apsteidza vidējo pieaugumu banku sektorā, kas bija 45%. Patreiz Nordea ieņem trešo vietu Latvijas banku hipotekārajā tirgū ar 14% tirgus daļu. Šodien, 11. aprīlī ar žurnālistiem tikās Nordea bankas valdes loceklis, Produktu attīstības un mārketinga vadītājs Kristians Pudans un Nordea Kredītu analīzes nodaļas vadītājs Rasmuss Pētersons, lai pārrunātu Latvijas hipotekārā tirgus aktualitātes un iespējamo potenciālu.
- Kamēr mājokļu kreditēšanas tirgus pieaugums saglabājas 15-20% optimālajā līmenī, satraukumam nav pamata
- Kavēto kredītu īpatsvars varētu pieaugt, tomēr tas nebūs ārkārtējs
- Iedzīvotāji ir nogaidoši par nekustamo īpašumu krīzi, tomēr ir samazinājies optimistu skaits
- Pircēji atzīst, ka šobrīd ir iespējams kaulēties par cenu
Patreizējais mājokļu tirgus raksturojums
Latvijas ekonomika patreiz saskaras ar būtiskām korekcijām tās tautsaimniecības tempu izaugsmē. Pēdējo mēnešu laikā novērojamais kredītu pieaugumu tempu straujais kritums (kopš 2007. marta kritums par 27 procentpunktiem) kalpo kā indikators valsts ekonomiskās aktivitātes mazināšanās tendencei. Patreiz kreditēšanas tempi ir samazinājušies līdz 30% pieauguma atzīmei (februāris, 2008), tomēr tas ir uzskatāms par samērīgu tempu. Nordea banka uzskata, ka optimālajam mājokļu kreditēšanas pieauguma tempam būtu nepieciešams saglabāties 15-20% līmenī.
Mājokļu kredītu tirgus attīstības potenciāls
Latvijas mājokļu kredītu tirgus patreiz piedzīvo strauju pieauguma tempu kritumu, bet tas vēl joprojām saglabā pozitīvu pieauguma dinamiku. Līdz šim kreditēšanas tempu pieaugums bija ļoti straujš, kas saistīts ar to, ka iepriekš izsniegto mājokļu kredītu apjoms bija neliels. Tomēr ilgākā termiņā tik augsti mājokļu kredītu pieauguma tempi nav uzturami un optimālā līmenī tie varētu nostabilizēties aptuveni 20% līmenī.
Par kreditēšanas tirgus potenciālu liecina vairāki rādītāji. Pirmkārt, Latvijā vēl joprojām vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir būtiski zemāka (ap 25 m2) nekā vidēji Eiropā (ap 40 m2). Arī pēdējos gados, neskatoties uz lielo aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, šis rādītājs nav būtiski uzlabojies. Vienlaikus kopējais mājokļu piedāvājums vēl ir ļoti zems un nespēj apmierināt objektīvo iespējamo pieprasījumu, un lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda joprojām ir Padomju laika sērijveida mājokļi. Otrkārt, vērtējot mājokļu kredītu īpatsvaru pret IKP, ir novērojamas būtiskas atšķirības – Latvijā tie ir 34% pret Eiropas 49%. Nenoliedzami, ka šo rādītāju konverģences pamatā ir pieņēmums arī par iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanos ar vidējiem Eiropas iedzīvotāju ienākumu rādītājiem.
Hipotekārā tirgus izaicinājumi – kavētie maksājumi
Mājokļu tirgus potenciālu ietekmē vispārējā valsts ekonomiskā attīstība, tādēļ tirgus prognozēs ir jāņem vērā šis faktors. Sekojot līdzi notikumiem, pēdējā laikā ir dabiski aktualizējies jautājums par kavētājiem kredītu maksājumiem un to iespējamo pieaugumu. Tomēr patreiz Latvijā kavēto kredītu (kavējums vairāk par 90 dienām) īpatsvars vēl joprojām ir netipiski zemāks nekā Eiropas valstīs. Mēs pieņemam, ka kavētāju skaits varētu vēl pieaugt, tomēr neuzskatām to ne par ko ārkārtēju.
Iedzīvotāji ir nogaidoši savā vērtējumā par nākotnes izredzēm
Veicot “SnapShot” pētījumu, esam secinājuši, ka iedzīvotāji izvairās vērtēt nekustamā īpašumu tirgu galējās – ļoti pesimistiskās vai ļoti optimistiskās kategorijās. Divas trešdaļas (64%) iedzīvotāju uzskata, ka nevar novērtēt, vai nekustamo īpašumu tirgū ir iestājusies krīze vai nav. Tas norāda uz zināmu nogaidošu pozīciju tirgus izvērtēšanā. Jāatzīst, ka salīdzinot ar līdzīgi veiktu aptauju 2007. novembrī, par 7 % ir palielinājies to iedzīvotāju skaits (8%), kas atzīst, ka tirgū ir iestājusies krīze un savukārt par 4% pazeminājies izteiktu optimistu skaits (1%), skat. 1. att. Vienlaikus, uz jautājumu par to, vai tuvākajā laikā ir plānots iegādāties nekustamo īpašumu, 72% respondentu atzīst, ka neplāno pirkt īpašumu. Tomēr gandrīz trešdaļa (30%) atzīst, ka plāno iegādāties īpašumu un 7% piebilst, ka varētu to iegādāties jau šogad. Jauno klientu apsvērumi iegādātie mājokli
Lai arī nekustamā īpašuma tirgus ir ieņēmis nogaidošu pozīciju, tomēr tas nav apstājies un darījumi notiek. Laikā no šī gada janvārim līdz martam Nordea banka ir izvirzījusies līderpozīcijās hipotekārajā kreditēšanā. Aptaujājot savus jaunos klientus, kas šī gada pirmajos mēnešos ir iegādājušies nekustamo īpašumu, varam secināt, ka lielākajai daļai – vairāk kā divām trešdaļām pircēju – mājokļa iegāde ir bijusi nepieciešamība. Tomēr vismaz puse atzīst, ka, lai arī piedāvājums ir pieaudzis, tomēr īpašuma meklēšana esot bijusi grūta, jo kvalitatīvs piedāvājums esot ierobežots. Tas liecina, ka pircēji kļūst aizvien prasīgāki un izvēlīgāki un nav gatavi spontāniem pirkumiem. Vairāk kā divas trešdaļas pircēju atzina, ka nekustamā īpašuma meklēšanai pievērsās nosvērti un rūpīgi salīdzināja visus piedāvājumus. 20% pircēju atzina, ka šis savā ziņā ir īstais brīdis iegādāties īpašumu, jo esot gan pieņemamas cenas, gan arī iespēja kaulēties. Tai pat laikā, vairāk kā puse (55%) atzīst, ka pirkuma brīdī mājokļa cena bija salīdzinoši labāka nekā nesenā pagātnē.
Nordea hipotekāro klientu profils
Kāds ir vidējais Nordea bankas klients? Analizējot Nordea bankas vairāk kā 16 000 mājsaimniecību hipotekāro kredītu darījumus, var secināt, ka vidējais aizņēmums ir LVL 62 000, kur mājsaimniecības vidējie ienākumi ir LVL 1 480. Mājsaimniecības maksājums par mājokļa kredītu sastāda vidēji 28% no ikmēneša ienākumiem. Vidējais kredīta termiņš ir 17.7 gadi. Lielākā daļa hipotekāro kredītu – 86% - tiek ņemti EUR valūtā.
Papildu informācija:
Dagnija Stuķēna, Sabiedrisko attiecību vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 67 077 610, mob.: 29 470 708, [email protected].